Foto: PantherMedia/Scanpix
"Es pilnīgi visu atdodu bērnam! Uzskatu, ka mammai ir jānodrošina bērnam pats labākais," tā savu priekšstatu par labas mammas tēlu skaidroja kāda mamma, kas viena audzina bērnu. Viņa ir sašutusi, ka šķirtais vīrs īsti nepiekrīt šim uzstādījumam un nebūt netaisās atteikties no savām vēlmēm tā vietā, lai visus "liekos" līdzekļus veltītu bērnam. Vai ideāla mamma vispār ir iespējama un vai būt ideālai ir tas labākais, ko saviem bērniem varam iedot?

Jēdzienu pietiekami laba māte jau lieto jau no pagājušā gadsimta vidus un to ieviesa pediatrs un psihoanalītiķi Donalds Vinikots (Winnicott), skaidro ģimenes atbalsta centra "Līna" psiholoģe Līga Liepiņa. Vinikots noformulēja, kad ideālās mammas loma kļūst kaitīga pašam bērnam.

Lai bērns labi un veselīgi attīstītos, mammām nav jābūt ideālām, pilnīgi pietiek, ja viņas ir pietiekami labas. Tas nozīmē to, ka mammām nav jābūt perfektām, viņām nav jāspēj nolasīt bērna vissīkāko vēlēšanos un vajadzību, viņām nav jājūtas sliktām un vainīgām, ja kaut kas neizdodas. 

Iespējams, ka uzzinot, kas ir tiešām laba mamma, liela daļa pārgurušo, perfekto mammu varēs atviegloti uzelpot un atļauties vairs nebūt tik ideālām un saspringušām. Varbūt pat atradīs kādu stundiņu laika tikai savām vajadzībām.

Lai "tukšās ligzdas" sindroms vieglāks

Mammām pašām jājūtas labi, jāspēj parūpēties arī par sevi un jāieklausās savā iekšējā balsī un instinktos, kas pasaka priekšā, kas bērnam tiešām ir vajadzīgs.

Mūsdienās sievietes vēlas būt ideālas mammas un atbilst kaut kādam sevis pašas izveidotam ideālajam priekšstatam par to, kādai viņai ir jābūt kā mātei. Ja neizdodas realizēt pašas iedomāto ideālās mammas tēlu, seko vilšanās sevī, stress, trauksme. Tieksme būt perfektai var novest līdz nervu sabrukumam un depresijai. Īpaši trauksmains brīdis ir tad, kad bērns ir izaudzis. Viņš ir jāatlaiž, jāļauj dzīvot pašam. Pretējā gadījumā rodas pārmetumi "esmu dzīvojusi tev, bet tu - nepateicīgais, to nenovērtē."

Pietiekami laba mamma nozīmē to, ka sieviete atrod laiku arī savām vajadzībām, nebaidās atstāt bērnu citu cilvēku uzraudzībā; ka viņai nav jābūt kopā ar bērnu kopā 24 stundas diennaktī.

Mamma drīkst dusmoties un būt nogurusi

Foto: PantherMedia/Scanpix

Pietiekami laba mamma atļaujas izrādīt, ka ir dusmīga, nogurusi, nebaidās atzīt, ka var kļūdīties. Šīs cilvēcīgās īpašības pietiekami laba mamma nenoliedz un neslēpj arī no bērniem. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka bērnam tiek dota sava telpa un laiks. Bērnam ļauj mēģināt, kļūdīties un izjust sekas savai rīcībai.

Praksē visbiežāk mammas pārdzīvo to, ka sadusmojas, sakliedz uz bērnu vai iesit viņam. Protams, tas nav patīkami, bet svarīgāk ir saprast, kas notiek pēc tam. Iespējams, ka mamma jūtas ļoti vainīga un ļauj bērnam to izmantot, manipulēt ar sevi, vai arī tieši pretēji - noliedz notikušo. Mammai vajadzētu atbilstoši bērna vecumam izskaidro savu uzvedību, atvainoties, samīļot un dzīvot tālāk, nevis neiestrēgi notikušajā un vainot sevi.

Neviens nav ideāls. Un nevajag arī!

Reizēm mammas cenšas būt ideālas un sagaida to arī no bērna. Tas ir veids, kā jau no agra vecuma noslāpēt bērnišķīgumu, spontānumi, dzīvesprieku, vēlmi izzināt pasauli. Prasība būt nevainojamam laupa bērna drosmi.

Dažreiz mātēm aplami šķiet, ja jau bērns pauž negatīvās emocijas – dusmas, bēdas u.tml., tad tas norāda uz viņas kā mammas audzināšanas kļūdām. Rezultātā rodas mazi robotiņi, kas savas patiesās emocijas un vēlmes apspiež. Aug labi, paklausīgi bērni, kas pieaugot neapzinās savas īstās vajadzības un vēlmes, nespēj iebilst citiem, aizstāvēt savu viedokli. Viņi dzīvo it kā pareizu dzīvi, bet nejūtas laimīgi.

Bērnība – spēlēm, nevis nepārtrauktais izaugsmei

Foto: PantherMedia/Scanpix


Vēl viens klupšanas akmens perfektajām mammām ir vēlme nepārtraukti attīstīt bērnu prasmes un spējas. Viņas aizmirst, ka bērnam vajag arī vienkārši laiku "būt", rotaļāties, spēlēties, baudīt mirkli un bezrūpību, kas ir iespējams tikai bērnībā.

Kā rīkojas ideāla mamma un kā – vienkārši laba mamma

Foto: PantherMedia/Scanpix

Ideālā mamma vienmēr ir pieejama un gatava palīdzēt. Reāli labā mamma pārsvarā ir pieejama un gatava palīdzēt.

Ideālā mamma par visu – drēbēm, sekmēm, problēmām, bērna brīvo laiku, ir atbildīga arī tad, kad bērns jau ir paaudzies. Reāli labā mamma ir noderīgs cilvēks, kas palīdz ar padomu, bet ļauj atbildību par rīcību uzņemties pašam bērnam.

Ideālai mammai bērns atrodas visa centrā. Reāli labai mammai ir svarīga dzīves daļa, tomēr ne viss dzīves saturs.

Ideālā mamma cīnās par bērnu un vienmēr ir bērna pusē. Reāli laba mamma ir bērna interešu pusē.

Ideālā mamma uzskata, ka bērna audzināšanā nedrīkst pieļaut nekādas kļūdas. Vienkārši laba mamma uzskata, ka kļūdas ir normālas dzīves sastāvdaļa.

Ideāli labā mamma vienmēr ir ideāli labā garastāvoklī. Vienkārši laba mamma bieži ir labā garastāvoklī.

Ideālā mamma visu dara bērna labā. Vienkārši laba mamma dara tik daudz, cik tas ir saprātīgi un reāli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!