Foto: PantherMedia/Scanpix
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts izstrādājis zobārstiem un sabiedrībai jaunas fluorīdu lietošanas vadlīnijas. Pašlaik gan sabiedrībā ir diezgan izplatīts uzskats, ka fluors ir kaitīgs un labāk to nelietot. Bet vai vienmēr šie apgalvojumi ir pamatoti?

Mīts: Fluorīdi ir kaitīgi

Patiesība: Vienīgais zinātniski pierādītais efekts ir fluoroze. Tie balti plankumiņi uz zobu emaljas, ja fluorīdi regulāri palielinātās devās lietoti līdz 6 gadu vecumam. Turklāt fluorozi tikai vieglā vai ļoti vieglā formā novēro reģionos, kur tiek lietoti fluorīdi sistēmas veidā, t.i., ūdenī vai ar tabletēm. Fluoroze smagākās formās, kuras attēlus ar izteiktiem baltiem vai pat brūniem plankumiem un bedrītēm emaljā rāda fluorīdu pretinieki, novērojama tikai reģionos, kuros dabīgi fluorīdu saturs ūdenī ir apmēram 10 reizes augstāks nekā tā koncentrācija, kādā fluorizē ūdeni kariesa profilaksei. Citu saslimšanu (ļaundabīgu saslimšanu, artrīta, osteoporozes, vecuma demences, Dauna sindroma u.c.) saistībai ar fluorīdu lietošanu nav zinātniska pamatojuma. Fluorīdu pretinieki parasti izmanto metodiski nekvalitatīvus pētījumus, kuru rezultāti nav objektīvi. Veicot epidemioloģiskos pētījumus reģionus, kuros ūdeni fluorizē un tajos, kur to nedara, atšķirības dažādu saslimšanu izplatībā nav atrastas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!