Jautājums: Vēlos uzzināt, kā rīkoties. Man ir 24 gadi un savā vecumā esmu pārcietusi 3 spontānos abortus. Fiziski esmu vesela, taču morāli tas ir novedis pie tā, ka nenormāli negribu bērnus. Pareizāk sakot, gribētu, bet baidos, ka situācija atkārtosies.
Ikreiz, kad biju stāvoklī, sākās šausmīgas sāpes un pēdējo reizi arī asiņošana. Ārsti uzskata, ka pie vainas ir mani iekaisumi, kas mani mocīja vidusskolā (apsaldēšanās rezultāts). Ar STS neslimoju, arī vīrs ir vesels. Zinu, ka uz gultas 9 mēnešus nespēšu nogulēt. Kur lai griežos pie palīdzības, kāds risinājums te būtu iespējams?
Varētu bērniņu adoptēt, bet... lai kā mani vīrs nemierinātu, baidos, ka dēļ tā, ka viņam nebūs savi bērni, viņš mani reiz pametīs. Un kā lai tieku galā ar psiholoģisko barjeru: bailēm un negribēšanu riskēt? Man tiešām liekas, ka mana milzīgā aizrautība ar karjeras veidošanu ir tā siena, aiz kuras slēpjos. Un ja nu neesmu normāla - man tiešām liekas, ka bērnus negribu...
P.S. Es ārstēju depresiju. Jau no vidusskolas laikiem. Varbūt man vienkārši ir psihiskas dabas problēmas, kaut kas ar nerviem?
Atbild ginekoloģe Gunta Frīdenberga.
Gan depresijas, gan arī panikas lēkmju iemesls varētu būt milzīgā trauksme, kas rodas tad, kad neizdodas pietiekoši labi kontrolēt notiekošo un būt vislabākajai. Tāpēc neveiksmīgās grūtniecības bija smaga trauma jūsu pašnovērtējumam. Tam sekoja bailes, ka mīļotais vīrs jūs varētu pamest, tāpēc, ka nevarēsiet viņam dāvāt kopīgo bērnu.
Liekas, ka cenšaties uzņemties atbildību par visu, kas notiek. Lai gan sieviete iznēsā un dzemdē bērnu, to rada divi cilvēki, tāpēc neveiksmes gadījumā iemesls varētu būt saistīts ne tikai ar pārslimotām slimībām, bet arī ar ģenētisko materiālu, nākošu no vīra puses. Vīrs iemīlēja jūs tieši kā personību un nevis izvēlējās tikai pietiekoši labu sievieti, kas varētu viņam dzemdēt bērnus.
Tas nav nekas nenormāls - negribēt dzemdēt bērnu. Iespējams, ka tas ir patlaban, jo situāciju iespaido bailes. No vienas puses tās ir bailes no neveiksmes, no otras puses - bailes no tā, ka vīrs varētu Jūs pamest. Bet, iespējams, ka patiešām negribat bērnu, un tas nebūt nav katras sievietes obligāts pienākums dzīves laikā to realizēt. Jūsu gadījumā varētu palīdzēt psihoterapija, kas ļautu pašai saprast, kas ir tas, ko Jūs patiešām vēlaties un kā baidāties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
