Šo it kā banālo patiesību pilnībā uz savas ādas bija jāpārbauda Džefam un Hilarijai Vitingtoniem. 2007. gadā ģimenē nāca pasaulē burvīga blonda meitiņa, kuru nosauca par Railendu.
Meitene auga, spēlējās ar tām mantām, ko viņai piedāvāja vecāki, ģērba mugurā kleitiņas, ko viņai pirka mamma. Iemācoties runāt, Railenda arvien pārliecinošāk sāka stāstīt, ka vispār viņa ir zēns. Un tikai zēns! Jebkuras izpausmes, kas liecinātu par viņu kā meiteni – gan ārējās dzimumpazīmes, gan gari mati, gan kleitas un lelles, Railendai izraisīja kaunu un noliegumu.
Visi ģimenes draugi un paziņas, kuriem vecāki stāstīja par meitas izpausmēm, apgalvoja, ka tā ir tikai vecumposma īpatnība un pāries. Nevajag tam pievērst uzmanību.
Kādu dienu Railenda paziņoja "Kad mana ģimene nomirs, es beidzot nogriezīšu īsus matus un izskatīšos pēc puikas. Kāpēc Dievs mani ir radījis TĀDU?".
Tas bija pagrieziena punkts, lai vecāki beidzot sadūšotos noskaidrot teoriju par cilvēkiem, kas piedzimst ar viena dzimuma ķermeni un otra dzimuma smadzenēm. Arī psihologi un psihiatri atzina, ka Railenda gan ir dzimusi meitenes ķermenī, bet viņai ir puikas smadzenes, viņa sevi identficē kā zēnu.
Vecāki atzīst, ka faktiski viņiem bija tikai divas izvēles - pieņemt savu bērnu tādu, kāds viņš ir, vai sekot sabiedrībā izplatītajai reakcijai un norobežoties no problēmas. Diemžēl tādā gadījumā bija liela iespēja, ka viņu miesīgais bērns izaugot veiks pašnāvību, kā to izdara 41% traspersonu, kas saskaras ar sabiedrības negatīvo nostāju un atstumšanu.
Vecāki pieņēma faktu, ka ģimenē aug zēns – nogrieza matus, pārkārtoja istabu, nopirka citas drēbes, paziņoja par šo faktu tuviniekiem (daļu no tiem zaudēja) un sāka meitu saukt par dēlu.
Šis dzīvesstāsts milzīgu popularitāti guva 27. maijā, kad ģimene atklāja savu pieredzi televīzijā, saņēma vislielāko skatītāju atbalstu un televīzijas piešķirto "LGBT weekly" programmas Iedvesmas balvu.