„Skatos, jo var pasmieties,”; „Skatāmies interesības pēc”; „Nevar jau visu laiku skatīties multenes, vajag arī reklāmas paskatīties” – šos iemeslus bērni nosauc kā galvenos, kāpēc skatās reklāmas. Vēl viens ideja, kādēļ vispār reklāmas ir vajadzīgs, "jo aktierim vajag atpūsties un iedzert ūdeni."
Kurš gan nezina, ka tiklīdz TV ekrānā parādās reklāma, tā par bērna uzmanību konkurēt vairs nespēj nekas cits. Laikmetā, kad reklāmas rullīšu košums ir tik pārbagāts, par reklāmas ietekmi uz bērnu izvēli un uzvedību "Ģimenes studijā" runā uztura speciāliste Gundega Rudzīte, DDB reklāmas aģentūras stratēģiskais direktors Edgars Pētersons un psiholoģe Ineta Tunne.
Kāpēc reklāma tik ļoti piesaista jauno paaudzi un vai reklāmai ir arī sociāla funkcija? Vai vajadzētu ierobežot bērniem reklāmu skatīšanos un vai reklāmu varā nonācis bērns kļūst arī par ģimenes budžeta plānošanas un tērēšanas ietekmētāju.
Ko dara jūsu bērni, sākoties reklāmai? Lielākā daļa, pat tie, kas savā nodabā ir spēlējušies vai zīmējuši, reklāmas pauzes brīdī pievēršas televizora ekrānam. Vecāki tajā laikā dara savas darīšanas, bet bērni uzsūc visu, kas tiek stāstīts reklāmā. Kāpēc?
DDB reklāmas aģentūras stratēģiskais direktors Edgars Pētersons: "Reklāma ir daļa no popkultūras, kas izmanto tos pašus simbolus. Bērniem šie simboli ir atpazīstami, jo tiek izmantoti arī šovos un multiplikācijas filmās, turklāt viens reklāmas rullītis ilgst tikai 30 sekundes, tāpēc neprasa tik lielu koncentrēšanos kā filmas vai multiplikācijas filmas.
Iespējams, ka līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā ir jāievieš izglītības programmā tēma par to, kas īsti ir reklāma, lai arī mazākajiem cilvēkiem būtu skaidrs, ka reklāmas rullīši nav tikai izklaide, bet tās patiesas mērķis ir veicināt pārdošanu un ne viss, ko rāda reklāmās, ir jāuztver nekritiski.
Protams, veidojot reklāmas, pirmkārt tās veidotājs domā par to, lai tā sasniegtu mērķauditoriju, bet dažreiz klips visvairāk uzrunā tieši bērnus. Tā notika ar lipīgi LMT dziesmu no kampaņas "LMT rekomendē", kas ļoti pielipa arī bērniem."
Psiholoģe Ineta Tunne stāsta, ka reklāma tiešām visspilgtāk uzrunā bērnus jau sākot no viengadnieka (un vēl mazāka vecuma) līdz par jaunākajam skolas vecumam. Galvenais stimuls ir reakcija uz skaņu, jo reklāma sākas ar piesaistošām un pozitīvām mūzikas skaņām. Tālāk seko reakcija uz krāsainiem, kustīgiem tēliem. Tādējādi reklāmas klipi visvairāk uzrunā svarīgākās maņas šajā vecumā – redzi un dzirdi.
Attiecībā uz bērniem reklāma strādā tādā veidā, ka viņi paņem no sižeta sev tā brīža aktuālāko, domā uztura speciāliste Gundega Rudzīte: "Reiz, runājot ar bērniem par to, kādu pienu viņi dzer un vai izvēlas konkrēto reklamēto zīmolu, bija bērni, kas atbildēja, ka šo pienu nedzer, jo reklāmā jau nav teikts, ka tas ir labs, bet gan to, ka pienu ražo draudzīgs kolektīvs. Tobrīd viņa vecuma posmā svarīga ir komunikācija un tieši šo vēstījumu viņš ir uztvēris no reklāmas.
Savukārt citreiz veikalā bērns grib, lai mamma nopērk cepumu lācīti, jo arī tā reklāmā redzējis "draudzēšanās" tēmu. Pienākot ciparu un skaitļu mācīšanās periodam, bērns no reklāmas iemācīsies burtus vai ciparus, tad tieši tāpēc, ka ir gatavs šai informācijai."
Ierobežot vai nē?
Ir vecāki, kas vispār atsakās no televīzijas mājās, lai tikai bērni neredzētu reklāmu un nekļūtu par tās upuriem.
Iespējams, ka tas tomēr nav pareizākais risinājums, pieļauj Ineta Tunne: "Bērns dārziņā kļūst par autsaideri, viņam nav skaidrs, par kādiem tēliem runā dārziņa draugi, bet tad, kad ir ticis prom no vecāku paspārnes, viņš "noraujas" un tāpat iziet visu to pašu izziņas posmu, ko bērni, kas reklāmas televīzijā redz. Toties reklāma ir labs iemesls, lai pārrunātu, ko mums tiešām vajag un kas nav jāpērk, kas ir veselīgs, bet kas - nav."
Pārsteigums iepirkumu grozā
- Pētot patērētāju uzvedību, noskaidrots, ka bērns līdz 2 gadiem ir pilnīgi atkarīgs no mammas lēmumiem. Pēc divu gadu vecuma vecāki ar bērnu konsultējas par pirkumiem, bet tīņu vecumā bērns lēmumus pieņem pats.
- Veicot novērojumus, kā iepērkas mammas ar bērniem un sievietes bez bērniem, secināts, ka 63% gadījumos bērni kaut ko ielika māmiņas iepirkumu grozā, tātad ietekmēja pieauguša cilvēka iepirkšanās paradumus. Tas paliecina, ka bērni pēc 2 gadu vecuma ir "konsultatīvais partneris" iepirkšanās procesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!