Šis romāns, kura darbība risinās nelielā Bavārijas pilsētiņā Šongavā, ir tapis kā veltījums senčiem un atjautīgs kriminālromāns. Sadzīve, attiecības, smagu noziegumu izmeklēšana un asprātīgs mīlasstāsts – tā īsumā varētu raksturot grāmatu.
Tikko ir beidzies Trīsdesmitgadu karš, pilsētiņas iedzīvotāji vēl nav īsti atkopušies no tā nestajiem postījumiem, kad visus satrauc briesmīgs notikums – no Lehas upes tiek izvilkts mirstošs puisēns.
Zēna ķermeni klāj smagi savainojumi, izskatās, ka pirms nāves kāds viņu ir spīdzinājis, bet īstas bailes šongaviešiem uzdzen dīvaina zīme uz mirstošā bērna pleca. Pirms kāds paguvis ko pajautāt, puika nomirst.
Pilsētniekiem uzreiz ir gatavs spriedums: tā zēnu nomocīt varētu vienīgi raganas, un visā Šongavā ir tikai viena sieviete, kuru katrs būtu gatavs nosaukt šai vārdā. Pūlis metas uz pilsētas vecmātes Martas Štehlines namiņu, sagūsta "raganu" un grasās to nolinčot.
Te iejaucas bende Jākobs Kuisls. Viņš gan vajāto sievieti iesloga un grasās pēc rātskungu pavēles arī spīdzināt, tomēr Štehline ir saņēmusi visus Jākoba bērnus un bendem ir viņas žēl. Turklāt Šongavā ir tikai trīs cilvēki, kas netic raganām un burvestībām: pats bende, pilsētiņas jaunais dakteris Simons Fronvīzers un, protams, bendes meita Magdalēna, Simona slepenā iecerētā.
Tā nu trijotne mēģina noskaidrot, kas uz puikas ķermeņa uzvilcis noslēpumaino zīmi un vēlējies bērnu nogalināt, bet pa to laiku vēl viens no pilsētiņas bērniem tiek atrasts nonāvēts, un arī uz viņa ķermeņa ir tā pati zīme! Pilsētnieki satraukti sačukstas, ka bērnus nogalina pats nelabais, daži esot viņu arī redzējuši – tas esot vīrs bez sejas, sarkanā kamzolī un baltu kaula roku.
Tādu velnu nemaz nav, prāto Jākobs Kuisls, bet tad dīvainais radījums ierodas viņu apciemot. Nelabā rokās nonākusi bendes mīļā meita Magdalēna, un Jākobam nākas slēgt līgumu ar pašu velnu. Tomēr Magdalēna – zālīšu zinātāja un dumpiniece – nemaz negrasās gaidīt, līdz noslēpumainais nelabais ar viņu izrēķināsies. Spara un apņēmības pilna, Magdalēna uzsāk cīņu ar sagūstītāju, bet Šongavā tikmēr notiek neiedomājamas lietas...
Mūsdienu mazpilsētas ar viszinošiem kaimiņiem un gataviem spriedumiem ir nieks, salīdzinot ar laiku, kad jelkādu neordināru rīcību vai notikumu lāga kaimiņi tulkoja kā burvestību un bija gatavi atrast vainīgo un likt uz sārta.
Olivera Peča Šongava ir brīnišķīgi radīta kolorīta vide, kur visiem notikumiem ir racionāls izskaidrojums, tomēr brīžiem pat mūsdienīgam lasītājam gandrīz vai jānotic raganu postošajam spēkam.
No vācu valodas tulkojusi Baiba Jautaiķe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
