<a rel="cc:attributionURL" href="http://www.flickr.com/photos/angryjuliemonday/">AngryJulieMonday</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by/2.0/deed.en">cc</a>

Redakcijā saņēmām vēstuli no topošās auklītes. "Mācos par auklīti un mums uzdots noskaidrot - ir vai nav jāper bērni. Kāpēc ir jāper, kāpēc nav. Lasu internetā visādus viedokļus. Vieni saka, ka bērnus var un ir jāieper, bet citi apgalvo, ka bērna iepēršana ir ar likumu sodāma darbība. Vai varat paskaidrot, kā tad īsti ir?"

Abild ģimenes atbalsta centra "Līna" psiholoģe Līga Liepiņa: "Neredzu nevienu pamatotu iemeslu, kas būtu par labu bērna pēršanai. Tas drīzāk ir jautājums par īstermiņa un ilgtermiņa vecāku mērķiem. Kā arī sabiedrībā valdošajiem mītiem, kā izaudzināt labu cilvēku."

Pēršana sarežģīto situāciju it kā palīdz atrisināt uzreiz, tā šķiet ātra un efektīva pieeja, kas ļauj vecākam atgūt noteicēja lomu pār situāciju un atgūt kontroli, skaidro psiholoģe Līga. Jautājums ir cits - ko tas dod ilgtermiņā, ko bērns iemācās un kādas sekas šāds soda mērs atstāj bērna psihē, kā pēršana ietekmē attiecībās starp bērnu un vecākiem. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!