Vientuļā dzemdētāja, placentas ēšana un citas dīvainas dzemdību tradīcijas pasaulē  (13)

Indijā pēc bērniņa piedzimšanas sieviete drīkst mazgāties tikai piektajā dienā. Pirmā mazgāšanās notiek nevis tīrā ūdenī, bet govs piena un govs urīna maisījumā. Tad sieviete atpūšas istabā, kas ir izrotāta ar svaigiem govs mēsliem. Indijā govs ir svēts dzīvnieks.

Ķīnas mammu tradīcija ir 40 dienu pilnīga izolācija no svešiem cilvēkiem. Šo tradīciju sevišķi stingri piekopj attālās Ķīnas provincēs. Ārā iet šajā pēcdzemdību periodā nedrīkst, jo ticējums vēsta, ļaunais vējš jeb 'yin' vājina aizsardzības enerģiju un ķermenī var iekļūt ļaunie gari. Ne tikai nedrīkst iet ārā no mājas, bet nav atļauts vērt vaļā logus vai ieslēgt gaisa kondicionierus un pat matu fēnus. Nedrīkst mazgāties, īpaši bīstami ir mazgāt matus. Nav ļauts arī neko lasīt.

Dzīves rita simbols –apaļā kāzu torte, tiek izmantota pirmdzimtā galvas samitrināšanai. Baznīcā to sauc par kristību rituālu, kad uz jaundzimušā galviņas lej ūdeni. Kā gan var izmantot gadu vecu torti mazuļa iezīmēšanai? Īrijā šim mērķim uz īstenas tradicionālas tortes liek viskijā izmērcētus augļus, kas ilgi glabājas un saglabā arī mitrumu. Pēc tam tos sadrupina virs jaundzimušā.

Neparasto tradīciju apskatā iekļauta arī Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Bulgārijā maksātā māmiņalga, kuru var saņemt arī tētis. Bulgārijā pirmajā dzīves gadā maksā pilnu algu, otrajā bērna dzīves gadā – valstī noteikto minimālo algu. Kā pārsteidzošu faktu min iespēju bērna kopšanas atvaļinājumā doties gan tētim, gan mammai, kā tas ir Latvijā un Lietuvā.

Sakrāla jaundzimušā apgraizīšana jeb brit mila notiek ebreju ģimenēs. Uz lielo notikumu aicina ģimenes locekļus, draugus un svarīgus cilvēkus. Tikai pēc apgraizīšanas mazais puisītis tiek atzīst par pilntiesīgu komūnas locekli. Tas notiek, kad jaundzimušajam ir 8 dienas, rituāla laikā skaita lūgšanas, pēc tam ir lepnas dzīres. Tiek svinēta jauna kopienas locekļa pievienošanās.

Āfrikas ciltīm ir īpašas tradīcijas, kas saistītas ar placentu. Ja pie mums šo orgānu izmet kā nederīgu, tad Āfrikā to uzskata par daļu no bērna, gandrīz kā dvīni, no kuras jāatvadās ar godu. Tāpēc tiek rīkotas īpašas atvadas no placentas, to apglabā, ierokot zem koka saknēm. Ievēro visus bēru rituālus.

Placenta ir ļoti barojošs orgāns gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tāpēc ir tautas, kurās pieņemts, ka sieviete placentu apēd kopā ar vērtīgajām uzturvielām un hormoniem. Ķīnas, Jamaikas un Indijas tradicionālajā medicīnā uzskata, ka hormoni, kas ir placentā, samazina stresu un novērš pēcdzemdību depresiju. Rietumu medicīnā šo rituālu neatbalsta. Ēst jēlu placentu ir bīstami, jo tajā var būt infekcijas ierosinātāji, savukārt to termiski apstrādājot, visas vērtīgās vielas iet bojā.

Ķīnā dzīvojoša etniskā minoritāte mandžūri ļoti dīvainā, rietumniekiem nepieņemamā veidā izrāda savu mīlestību pret jaundzimušajiem. Viņi mērķtiecīgi kairina bērnu ģenitālijas. Pie tam tas pilnīgi nemaz nesaistās ar seksualitāti. Līdzīga prakse ir arī dažās citās kultūrās Taizemē, Japānā un Indijā. Toties skūpsts mandžūriem skaitās ļoti seksuāla darbība, tāpēc vecāki nekad neskūpsta savu bērnu sejas.

Nesen antropologi atklājuši kādu Papua-Jaungvinejas cilti, kur sievietes savus jaundzimušos nenoliek zemē līdz pat gada vecumam. Mazuļi tiek nēsāti uz muguras vai klēpī un to dara ne tikai vecāki, bet arī lielākie brāļi un māsas. Kopumā 86% laika bērns līdz gada vecumam pavada, sēžot kādam klēpī. Noliekot mazuļus uz zemes, viņi parasti tiek sēdināti sēdus pozīcijā. Iemesls gan ir prozaisks – noliekot uz zemes rāpotāju, viņš saēdīsies uz zemes mītošos parazītus vai arī tiks pakļauts citiem - no mūžamežiem nākošiem, riskiem. Āfrikā sievietes savus bērus nēsā uz muguras līdzīgu iemeslu dēļ, proti, sadzīves apstākļi mazāku bērnu neļauj likt zemē, bet tad, kad viņš jau sasniedzis staigātāja vecumu, tad mazulis tiešām arī ceļas kājās un sāk staigāt vertikāli.

Pakistānā attālos lauku ciematos joprojām piekopj senu dzemdību palīdzības tradīciju. Dažas dienas pirms dzemdību datuma grūtniecei jāpārceļas uz īpaši apgleznotu un rituāliem zīmējumiem izrotātu ēku. Dzemdētāju uzskata par "netīru", dzemdībās palīdzēt drīkst tikai kailas sievietes, kurām šajā brīdī ir mēnešreizes, jo arī viņai ir "netīras". Arī vecmāte nedrīkst būt apģērbta.

Savukārt Nigērijas ciemos sievietes dzemdē vienas. Ja sieviete lūdz palīdzību, ģimene un vīrs nedrīkst to sniegt. Pat vecmāte drīkst ieiet telpā tikai pēc tam, kad mazulis ir piedzimis. Mediķi gan mēģina šo tradīciju mainīt, jo Nigērijā ir ļoti liela māšu un jaundzimušo mirstība. Viens no iemesliem ir šī senlaicīgā tradīcija.

Ja ziemeļnieki, lai nomierinātu un noskaņotu miegam mazuli, viņu vanno siltā un nomierinošā peldē, tad Gvatemalā rīkojas tieši pretēji – pirms miega zīdaini mērcē pēc iespējas aukstākā, pat ledainā ūdenī. Protams, ka zīdainis brēc, bet aprūpētāji šīs uzvedības izpausmes ignorē. Uzskata, ka aukstais ūdens palīdz nomierināties un labāk aizmigt. Droši vien, ka šīs paņēmiens darbojas, jo Gvatemalā ir karsti, bet pēc sirsnīgas brēkšanas miegs nāk labāk.