Analīzē izmantotas medicīniskās publikācijas no medicīnas un bioloģijas zinātnisko publikācijas datu bāzes "Pubmed", ASV Imunizācijas komisijas dati (Advisory Committee on Immunization Practices), vakcīnu instrukcijās norādītās blaknes, ražotāju nodrošinātā informācija par preparātiem, Nacionālās akadēmijas Medicīnas institūta 2011. gada atskaite par vakcinācijas drošību un blaknēm. Pētījumam tika izmantoti tikai tie dati, kuros bija iespējams izstrādāt konkrētu kontroles mehānismu.
Pētījumos apstiprinājusies saistība starp MMR vakcīnu (masalu, cūciņu un masaliņu) un febriliem krampjiem. Vējbaku vakcīna var būt bīstama bērniem, kuriem ir imūnsistēmas problēmas. Rota vīrusa vakcīna vienā gadījumā no 100 000 var provocēt zarnu trakta akūtu necaurejamību.
Turpretim apstiprinājumus tam, ka MMR vakcīna var izraisīt autismu un leikēmiju, zinātnieki neatrada. Kopumā zinātnieki joprojām paliek pie viedokļa, ka iespējamās blaknes ir tik reti sastopamas, ka tās neatsver kopējo vakcinācijas sniegto labumu.
Vakcīnu blaknes un to smagumu zinātnieki sākuši īpaši pastiprināti pētīt, jo dažādās pasaules valstīs vecāki arvien masveidīgāk atsakās no obligātās valsts nodrošinātās vakcinācijas, vai arī bērnus vakcinē vēlākā vecumā, nekā to paredz vakcinēšanas kalendārs. To, ka vakcīnām ir blaknes, atzīst arī mediķi, tomēr smagākajām komplikācijām joprojām nav atrasti pārliecinošo pierādījumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
