<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/ryshyphotography/">Ryan Shaneberger</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Upju un ezeru piekrastes šajās karstajās dienās čum un mudž no dažāda vecuma bērniem. Mazākajiem pakaļ staigā mammas, bet lielākie lec no laipas ūdenī vieni. Virs ūdens virsmas redzamo galviņu skaits nav saskaitāms. Ja kāds šajā burzmā arī pazustu, visdrīzāk, neviens to pat nepamanītu.

Ar meitām esam pludmalē. Vecākajai ir 10 gadi un viņa ir satikusi vairākas klases biedrenes, kas peldēties atbraukušas vienas. Arī gadu jaunākā pagalma draudzene pludmalē ir viena. Kad jādodas mājās, sākas strīds "Bet mammu, kāpēc manas klasesbiedrenes var, bet es nevaru! Es būšu prātīga un dziļi ūdenī nelīdīšu. Nu mammu....!"   Un tomēr nē!

Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša stāsta, ka ūdens vienmēr ir bijis paaugstinātas bīstamības vieta, kas ik gadu paņem vairāku bērnu dzīvības. "Aukstais, lietainais jūnijs bērnus no slīkšanas pasargāja, bet tagad tikai viss sāksies," atgādina speciāliste.

Nepilngadīgajiem ir divi bīstamākie vecumi – mazie bērni līdz 5 gadu vecumam, kas visbiežāk slīkst piemājas dīķos. Ja vecāki devušies uz peldvietu, tad tur viņi visu uzmanību velta savas atvases uzraudzīšanai. Mājās, ierastā vidē, katrs aizņemt ar saviem darbiem, mazais piedzīvojumu meklētājs, kas rosās ūdens tilpnes tuvumā, itin viegli ieripo dīķī.

Otrs kritiskā vecuma posms ir mazie tīņi sākot no 10 gadu vecuma līdz pat 16 gadus veciem jauniešiem. Šajā vecumā bērni vēl nespēj izvērtēt riskus, bet vairs nevēlas klausīt vecākus.

Piemēram, NMPD datu bāzē reģistrēti pāris piemēri, kuri sāpīgi atspoguļo realitāti, ar kuru cietušie jaunieši noteikti nebija rēķinājušies.

Slīcis 12 gadus vecs zēns, kas ar draugiem saderēja, ka varēs aizpeldēt līdz bojām. Pusceļā pietrūcis spēka. Par laimi, peldvietā dežūrēja glābēji, kas zēnu no ūdens izvilka.

Kādā dīķi dubļos iestidzis 16 gadus vecs pusaudzis, kas saviem spēkiem vairs nevarēja tikt ārā no ūdenstilpnes. Arī viņam palīdzēja glābēji.

Skumjāk peldēšanās beidzās kādam 9 gadus vecam zēnam, kas viens bija devies nopeldēties pagasta centrā esošā dīķi. Zēnu neizglāba.

15 gadus vecs tīnis devies pakaļ ūdenī iekritušai bumbai. Upes gultnē izrādījusies bedre, kurā zēns iekrita. Viņu atrada tikai pēc pāris dienām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inga Vetere gan piekrīt, ka 10 gadus vecu bērnu pie rokas vairs nenoturēs, turklāt vecāki strādā un ne vienmēr var būt blakus savam bērnam vasaras brīvlaikā. Tas ir arī vecums, kad bērniem gribas padižoties citu priekšā, bail atzīt, ka neprot peldēt. "Tomēr līdzi kādam pieaugušajam ir jābūt. Vismaz vecmāmiņai, kas redz to, kas notiek uz ūdens un kas var noziņot tālāk, ja notiek nelaime."

Esot pie ūdens, noder zināt arī pazīmes, kā izskatās cilvēks, kas slīkst. Pretēji filmās redzētajam, slīcējs nekliedz, nešļakstās un nesauc palīgā. Izņemot retus gadījumus, slīkstošais cilvēks fizioloģiski nespēj saukt pēc palīdzības.

  • Slīkstošam cilvēkam mute pārmaiņus ir zem un virs ūdens virsmas. Mute slīkstošam cilvēkam virs ūdens nav pietiekami ilgu laiku, lai ieelpotu, izelpotu un vēl paspētu saukt pēc palīdzības. Brīdi, kad slīkstoša cilvēka mute ir virs ūdens, viņš ātri cenšas ieelpot un izelpot, kamēr tā atkal nenonāk zem ūdens.
  • Slīkstoši cilvēki nevar māt pēc palīdzības. Daba instinktīvi liek tiem izplest rokas uz sāniem un atspiesties uz ūdens virsmas, lai nedaudz paceltos un varētu elpot.
  • Visā instinktīvās slīkšanas reakcijas laikā slīkstošais cilvēks nevar brīvi kontrolēt savu roku kustības. Slīkstoši cilvēki, kas cīnās, lai noturētos uz ūdens virsmas, psiholoģiski nevar pārtraukt slīkšanu un veikt brīvas kustības ar rokām, piemēram, māt pēc palīdzības, peldēt uz glābēja pusi vai aizsniegt glābšanas ekipējumu.
  • No instinktīvās slīkšanas reakcijas sākuma līdz beigām cilvēka ķermenis ūdenī atrodas vertikālā stāvoklī. Ja cilvēks netiek izglābts, šādā stāvoklī virs ūdens tas var atrasties no 20 līdz 60 sekundēm pirms nogrimšanas zem ūdens virsmas.

Savās pārdomās, kad bērnu var droši laist peldēties vienus, dalās arī  vecāki portālā "Cālis". Kāds ir vecums, kad savu bērnu ir droši laist peldēties vienu?

Lai jaunieši labāk izprastu riskus, kas var notikt pie ūdens, VUGD ir
izveidojis arī filmiņas. Der noskatīties gan vecākiem, gan bērniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!