Kā jau cilvēks, kurš nācis no garšas ziņā pliekanas zemes, viņš par jaunību Anglijā izsakās: "Domāju, ka man jau tolaik bija garšas kārpiņas, tikai nebija iespējas par to pārliecināties."
Deviņpadsmit gadu vecumā pirmo reizi nonācis Francijā, ēdiena, vīnu un nacionālā pašlepnuma zemē, autors iemīlas it visā – par šo mīlestību vēstīdams visai pasaulei. Viņa populārākais darbs "Gads Provansā" pat uz brīdi radīja nevēlamas sekas: noguris no tūristu uzmācības, jo pats bija kļuvis par vienu no apskates objektiem Provansā, Pīters Meils uz laiku pārcēlās dzīvot uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Šī aizceļošana gan neieilga, jau pēc īsa laika Pīters Meils atkal dzīvoja Provansā, tikai pašlaik viņam tur pieder divi īpašumi un tūristiem populāro rakstnieku noķert ir kļuvis grūtāk.
"Labu apetīti! Ceļojums pa Franciju ar nazi, dakšiņu un korķviļķi" ir smieklīgs un jauks, bet arī lielā mērā izglītojošs darbs, kas vēsta par daudzajām franču virtuves īpatnībām. Pīters Meils izseko franču kulinārijas kaislībām un tradīcijām gadsimtu un gadalaiku ritējumā, aicinot paviesoties neiedomājami daudzveidīgos ar ēdienu saistītos svētkos un pasākumos: trifeļu misē (messe des truffes) Rišeranšā, ceļojumā uz asinsdesu gadatirgu nomaļā miestiņā, pasaulē lielākajā vistu izstādē, gliemežu gadatirgū, siera degustācijās un bezgaldaudzās vīna darītavās.
Pīters Meils ir pirmais anglis, kurš uzņemts Vitelas varžēdāju brālībā, un ar prieku un sajūsmu izbauda brālības biedra priekšrocības un pienākumus; viņš ir vērojis siera ēšanas sacensības Martiņīlebēnā un degustējis neskaitāmas vīna šķirnes, mokoties ar hamletiski grūto jautājumu: vai degustēto vīnu tiešām obligāti jāizspļauj?
Kopā ar draugiem un dzīvesbiedreni Pīters Meils apceļojis viskārdinošākos Francijas nostūrus, izzinājis Michelin inspektoru darba nianses un pat baudījis organisma attīrīšanas kūrortā piedāvātos mazkaloriju labumus, un izstāsta visas šīs dēkas savā neatkārtojami valdzinošajā dzīves baudītāja manierē.
Tāpat kā "Gads Provansā", arī "Labu apetīti!" pieder pie grāmatām, kuras vēlēsieties atvērt vēl un vēlreiz, lai beigās savaldzināti un izsmējušies dotos pagatavot sev vieglu maltīti – un noteikti franču gaumē!
No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
