Gaidu mazuli, gribu būt izcila mamma...  (4)

Ģimenes psiholoģiskā atbalsta centra "Līna" psiholoģe Vita Kalniņa stāsta, ka šādas izjūtas nereti piedzīvo vecāki, kas bērnībā nav saņēmuši tik daudz savu vecāku mīlestības un rūpju, cik būtu vēlējušies. Vēlme iedot savam bērnam vairāk, un tajā pašā laikā lielas bailes, vai to spēs realizēt, ir satraukuma cēlonis visu gaidīšanas laiku.

Ir diezgan būtiski saprast, ka šādās situācijās pastāv risks "pārcensties" un no sevis prasīt vairāk, nekā vispār ir iespējams un bērnam vēlams. Ir lieliski, ja vecāki ir rūpīgi, tomēr reizēm tas var kļūt par tādu kā apsēstību, neļaujot bērnam attīstīties pašam.

Mamma, kura vēlas uzreiz apmierināt katru bērna vajadzību un neļaut viņam piedzīvot ne mazāko situāciju, kur viņš varētu mēģināt ar grūtībām tikt galā pats, rada situāciju, kurā bērns nepiedzīvo pats savu varēšanu. Bērnā izveidojas atkarība no mammas varēšanas un viņas priekšstatiem par to, kas bērnam vajadzīgs un par kādu cilvēku viņam jākļūst. "No sirds novēlu jums samazināt prasības pašai pret sevi kā mammu un vienkārši ļauties savai mammas intuīcijai, vērojot, kādas ir bērna vajadzības un kā jūs varat viņu atbalstīt tā, lai bērns pats atrastu iespēju savas vajadzības apmierināt," norāda Vita.

Vislabāk, ja mamma var radīt tādu vidi bērna emocionālajai attīstībai, kurā bērns var palikt viņš pats; kur viņš pats var noteikt, kādā tempā grib attīstīties un kas viņam tiešām ir nepieciešams.

Mamma, kura ir pieņemoša pati pret sevi kā pret mammu, var būt pietiekami atslābusi, lai tas būtu iespējams. Reizēm to ir grūti realizēt, jo joprojām nav izsāpēti savi bērnības pārdzīvojumi. Ir vērts palīdzēt pašai sev, piemēram,  apmeklējot izglītojošu kursu "Bērna emocionālā audzināšana".

Uz jautājumiem par topošās māmiņas psiholoģiju portāla "Cālis" Grūtnieču forumā atbild psiholoģe Vita Kalniņa.