Vakaros kādā lauku pirtiņā, fonā dunot kara troksnim, viņi pulcējās kopā, dzēra tēju, dziedāja un runāja par dzīvi un mākslu "viņpus" kara lauka, jo tieši pirms 100 gadiem 1914. gada vasarā sākās Pirmais pasaules karš, kas, nesdams iepriekš nepieredzētu postu, izmainīja pasaules karti, sabiedrības vērtību sistēmu un dzīvesstilu.
Augustā Jāņa Akuratera muzeja dārzā būs izveidota savdabīga "Café Spleen" – armijas telts, kur veselu mēnesi notiks dzejas un mūzikas vakari, teatrālas performances un pasākumu cikli, kas stāstīs par dzejnieku, mākslinieku, komponistu kara laukā, par cēloņiem un sekām un laikmetu sasaukšanos.
Akcijas "Cafe Spleen jeb Augusts 1914" atklāšana notiks 12. augustā plkst. 19.00. Tā būs muzikāla performance, kas vēstīs par 1914. gada skaudro vēstures dramaturģiju – no bezrūpīgas mierpilnas dzīves līdz kara neprātam. Atklāšanā piedalīsies dziedātāja Marija Naumova un mākslinieki no apvienības "Idea Gnosis".
Savukārt pasākumu ciklu "Jānis Akuraters divos laikmeta nogriežņos" veidos divas akcijas. Pirmā – "Maģiskais teātris – ieeja tikai jukušiem. Akuraters vai Hese?" būs veltīta dzejnieka Jāņa Akuratera personības un mākslinieka tapšanas laikam, kas sakrita ar 1905.gada revolūciju, kad tauta sacēlās pret cara režīmu un vācu muižnieku virskundzību un patvaļu.
Otra akcija ciklā "Jānis Akuraters divos laikmeta nogriežņos" ar nosaukumu ""Café Spleen". Jukums Vācietis un latviešu dzejnieki Pirmā pasaules kara mistērijā" turpinās mākslinieka personības analīzes tēmu vēstures krustcelēs.
Tajā skanēs gan Jāņa Akuratera stāsts "Café Spleen", gan speciāli akcijai komponētās Jura Kulakova dziesmas ar Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes, u.c. autoru vārdiem par strēlnieku tēmu. Tās izpildīs Miervaldis Jenčs un Ieva Akurātere.
22. augustā notiks literārs vakars, kad kopā ar literatūras zinātnieci Dr.philol. Maiju Burimu un apmeklētājiem tiks lasīts un komentēts Jāņa Akuratera romāns "Ugunīgie ziedi" – viens no pirmajiem romāniem latviešu literatūrā, kas vēsta par latviešu strēlnieku cīņām Pirmā pasaules kara laikā.
Rīgas svētku laikā 16. augustā pasākumā "Tilti un pārigājēji" būs iespēja redzēt oriģinālos kinodokumentus par laika posmu no 1910. līdz 1919. gadam. Kino vēsturniece Inga Pērkone iepazīstinās ar kino situāciju Pirmā pasaules kara laikā un 1921. gadā uzņemto, bet līdz mūsdienām nesaglabāto latviešu spēlfilmu "Laiku viesulī", kuras scenārija autors bija Jānis Akuraters. Būs iespēja arī redzēt Jura Podnieka dokumentālo filmu "Strēlnieku zvaigznājs" (1982) un režisora Alesandra Rusteiķa spēlfilmu "Lāčplēsis" (1930).
6. septembrī Baltās Nakts pasākumu ietvaros notiks Literārās akadēmijas Jāņa Rokpeļna Dzejas meistardarbnīcas jauno autoru lasījumi "Nakts. Nenoteikts mirdzums". Būs arī jauno mākslinieku veidota gaismas instalāciju izstāde un Vitālija Vinogradova sagatavotā video reportāža par dzejas pasākumiem.
Akcijas ietvaros Jāņa Akuratera muzejā būs apskatāmas arī trīs izstādes, kuru atklāšana notiks 14. augustā. Stikla mākslinieku Ingunas Auderes (Latvija) un Maikla Rodžera (Michael Rogers, ASV) kopīgi veidotā izstāde "Mēness un Naglas. Degt" būs kā vizuāla metafora Neiznīcināmajam cilvēkā brīdī, kad dvēsele, sapņu un īstenības skarta, tiecas pēc patvēruma.
Akuratera mājas Gaišajā salonā atvērtajā izstādē "Dzejnieks/strēlnieks/mākslinieks – portrets" būs apskatāmi Konrāda Ubāna, Valdemāra Tones, Jēkaba Kazāka, Jāzepa Grosvalda u.c. mākslinieku veidotie strēlnieku, strēlnieku dzejnieku un strēlnieku mākslinieku portreti. Trešā izstāde "Mans vectēvs, mans vecvectēvs strēlnieks – vecāsmātes pūra skapī" būs kā lietu un atmiņu skices. Izstādes autors – Viktors Jansons.
"Cafe Spleen jeb Augusts 1914" noslēgsies 12. septembrī ar pasākumu "Nāves lauks un… Pirmā pasaules kara apoteoze". Projekta mākslinieciskais vadītājs ir režisors Viktors Jansons, projekta vadītāja – Maira Valtere.
Biļetes uz akcijas pasākumiem "Biļešu paradīzes" kasēs. Rīgas svētku pasākumi 16. augustā un Baltās Nakts pasākumi 6. septembrī – bez maksas.
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu organizē nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
