Septiņi dīvaini viduslaiku ārstu ieteikumi grūtniecēm  (6)

Viens no slavenākajiem 16. gs. Eiropas ārstiem Ambrozijs Parre, kas bija franču galma ārsts un personīgais Francijas karaļa fiziskās veselības aprūpētājs un ķirurgs, tika uzskatīts arī par dzemdniecības ekspertu. Lūk, kādi principi toreiz bija aprakstīti zinātniski pētnieciskā Parres sarakstītā traktātā "Par monstriem un brīnumiem" un kurus piekopa diplomēti mediķi.

Jāatgādina, ka viduslaikos dzemdības pieņemt drīkstēja tikai vīrieši, bet vecmātes un zinošās sieviņas uzskatīja gandrīz par raganām.

Tika uzskatīts, ka sievietes, kuras dzemdēja īpaši kupliem matiem un apspalvojumu klātus bērniņus, to ieņemšanas laikā lūkojušās uz Jāņa Kristītāja bildi un pārāk daudz fantazējušas.

Uz sievieti – grūtnieci neieteica spļaut ar ķiršu kauliņiem, jo tur, kur kauliņš pieskarsies pie vēdera, tur bērniņam paliks ugunszīme. Vēlāk šim ieteikumam pievienoja vēl pāris nevēlamos objektus – neieteica apmētāt grūtnieces arī ar pelēm un vardēm, jo, uzmetot kādu no šiem dzīvniekiem sievietei uz krūtīm, varēja piedzimt kroplīgs bērns.

Viduslaikos ticēja, ka grūtniece ir viegli iespaidojama. Tāpēc grūtniecēm ieteica… neskatīties uz ēdienu! Vismaz ne uz to, ko tūlīt par nevar apēst. Citādi pastāvēja liels risks, ka bērns piedzimst līdzīgs tam ēdienam, ko sieviete aplūkojusi. Piemēram, kā siera ritulis. Sievietēm arī neieteica ēst augļus, jo tad varēja piedzimst bērns ar čūskas galvu.

Sekss bija jālimitē, it īpaši tas, cik daudz vīrieša sēklas nonāk sievietē. Uzskatīja – jo vairāk sēklas akta laikā paliek sievietē, jo lielāka iespēja, ka viņai piedzims dvīņi, trīņi vai vēl vairāk bērni vienā reizē. Tāpat sēklas daudzums varēja iespaidot to, cik locekļi būs vienam bērnam, vai nepiedzims Siāmas dvīņi. Ja sēklas pietrūka, varēja iedzimt bērns bez kājas, rokas vai pirksta. 

Viduslaikos ar ceļojošo cirku pa Eiropas valstīm ceļoja dažādi dīvaiņi. No Itālijas un Francijas tika izraidīta kāda divgalvaina sieviete, jo citas sievietes, kas gaidīja bērnus, uz viņu skatoties, varējušas dzemdēt tādu pašu mazuli – ar divām galvām.

Ārsti uzskatīja, ka paliekot stāvoklī mēnešreižu laikā, sieviete noteikti dzemdēs monstru. Ja paveiksies un pasaulē nāks bērns, tad viņš visu mūžu mocīsies ar podagru. Sievietēm arī neieteica mazgāties vannā pilnīgi kailām, jo ļaunā kārdinātāja čūska varēja ūdenī atstāt sēklu, kas sievietei apaugļotu. 

Grūtnieces nedrīkstēja likt kāju pār kāju vai ilgstoši stāvēt sakrustotām kājām. Uzskatīja, ka tādā veidā bērns vēderā var nosmakt un iet bojā.