Laidiet tēti pie audzināšanas! Septiņas jaunas tēva lomas mūsdienu sabiedrībā

Vēl salīdzinoši netālajos pagājušā gadsimta 70. gados arī psihologi un antropologi uzskatīja, tēva loma ir mazsvarīga un bioloģiski tēviņi tikai "sēja sēklu" un devās tālāk. Patiesībā tā nav!

Tagad vairāki zinātniski atklājumi apgāž šo kļūdaino viedokli. Katrā dzīves posmā tēva loma bērnu attīstībā ir neaizstājama un ļoti svarīga. Psihologi, neirologi, sociologi un neirofiziologi apkopojuši svarīgākās atziņas grāmatā "Vai tēvi ir svarīgi?" (Autors - Pols Reberns), kas kardināli maina tēta lomu ģimenē. Piecu bērnu tēvs un grāmatas autors secina, ka attieksmes maiņa modernajā sabiedrībā attiecībā pret tēva lomu šoreiz ir devušas daudz lielākus labumu, nekā vispār tika cerēts. Ja viens viņš to, protams, grib!

Hārvardas universitātes biologs Deivids Heigs atklājis, ka vīrieša un sievietes nodotie gēni jaunizveidojamajā embrijā uzvedas atšķirīgi. Tēva gēni vairāk aizstāv topošā bērna intereses un cenšas pēc iespējas vairāk iegūt barības vielas embrija attīstībai. Mātes gēni aizstāv topošās mammas intereses un mēģina pēc iespējas vairāk resursu un enerģijas noturēt pašai sievietei. Tas nozīmē, ka mammas gēni joprojām strādā mātes interesēs, bet tēta gēni – bērna interesēs. 

Uzskata, ka grūtniecība ir laiks, kad topošais tēvs gandrīz neko reāli nevar palīdzēt. Strādā daba un sievietes organisms. Nesens pētījums Floridas universitātē šo gadu simtiem izveidojušos pārliecību apgāž. Bērni, kuru tēvi mātes grūtniecības laikā ir līdzās savai partnerei, retāk dzimst priekšlaicīgi un ar mazu svaru. Pēkšņās nāves sindroms šiem bērniem ir četras reizes retāk nekā mazuļiem, kurus tēvi ir tālumā. Savukārt grūtniecēm, kuras gaida bērnus vienas, ir lielāks paaugstināta asinsspiediena un anēmijas jeb dzelzs deficīta risks.

Vecmāšu pieredze un prakse atklāj, sievietes mazāk sūdzas par neuzturamām sāpēm dzemdībās, ja līdzās ir vīrs. Viņām arī retāk izmanto atsāpināšanu. To, ka vīrieši, kas bijuši klāt sava bērna dzimšanas brīdī, izjūt ciešāku emocionālu kontaktu ar mazuli, jau rakstīts iepriekš, un šis ir pilnīgi neapstrīdams fakts. Viņi arī aktīvāk iesaistās bērna kopšanā.

Abu vecāku klātbūtne jau pirmajos dzīves mēnešos būtiski ietekmē zīdainīša attīstību. To apliecina pētījumi, kā tēvu pēcdzemdību depresija vēlākā dzīvē ietekmējusi viņu bērnus. Kā zināms, pēcdzemdību depresija var būt ne tikai sievietēm, bet arī viņu partneriem. Tas nozīmē, ka bērns nevar izveidot emocionāli ciešas attiecības ar tēti. Vēlāk šādiem bērniem astoņas reizes biežāk ir novērotas uzvedības problēmas, un veselas 36 reizes biežāk ir problēmas komunikācijā ar vienaudžiem.

Oksfordas universitātē Bērnu attīstības centra psihologi ilgstoši pētīja bērnus vecumā viena līdz trim gadiem. Apkopojot iegūtos rezultātus, atklāja, ka mazuļi, kuriem trūka tēva uzmanības un tēti ar viņiem spēlējas mazāk, vēlākos gados bija daudz agresīvāki un sliktāk spēja kontrolēt savas emocijas. Turklāt šo uzvedību neietekmēja tas, cik daudz laika rotaļām un sarunām viņiem veltīja gādīgā mamma. Zviedru zinātnieki apkopoja 24 dažādu pētījumu datus un ieguva tos pašus pierādījumus – tēta aktīva iesaistīšanās, rotaļas un "savas darīšanas" ar bērniem – gan dēliem, gan meitām, nākotnē ietekmēja bērnu spēju veidot labas, harmoniskas attiecības ar vienaudžiem. Īpaši tīņu vecumā.

Bērna vārdu krājuma papildināšanās un agrīnas runas attīstībā tēviem ir daudz lielāka loma nekā mammām. Ja tētis savam pusgadu vecajam bērnam lasa priekšā grāmatas un sarunājas ar viņu, tad trīs gadu vecumā bērniem būtiski lielāks vārdu krājums un pareizāka runas veidošanās nekā tad, ja to pašu darīja mamma. Salīdzinot vārdu krājumus bērniem, kuriem priekšā lasīja mamma un tiem, kuriem tētis, izrādījās, ka mazuļi daudz labāk atcerējās un lietoja vārdus, ko viņiem lasīja un runāja tētis. Vecāku izglītībai un sociālajam stāvoklim šajā jomā nebija nekādas nozīmes. Iespējams, ka iemesls ir tas, ka mammas ar mazuļiem tomēr pavada kopā vairāk laika un sarunājoties, izmanto vārdus, ko bērni jau zina, bet tēti nebaidās eksperimentēt un paplašina bērna vārdu krājumu ar jauniem izteicieniem un skaidrojumiem.

Vairākus gadu desmitus sociālie darbinieki redzēja, ka meitenes, kuras aug bez tēviem, ātrāk nobrieda. Viņām biežāk bija agrīnas grūtniecības. Izskaidrojuma šai parādībai nebija. Uzskatīja, ka vienkārši šiem bērniem trūkst stingrās rokas.

Teksasas universiādes psiholoģe Sāra Hilla piedāvā vienu no versijām – meitenes, kas aug bez tēviem, zemapziņas līmenī tic, ka vīrieši ar sievietēm neiesaistās ilgstošās attiecībās, tāpēc jāizmanto visas iespējas, lai piesaistītu sev partneri. Tāpēc arī ātrāka seksuālā nobriešana un agrīnas seksuālas attiecības. Eksperimentos ar zīdītājiem ir atrasta sakarība, ka tēva – tēviņa feromonu raidītā smarža bioloģiskajos pēcnācējos bremzē seksuālo un fizioloģisko nobriešanu. Ja šīs smaržas nav, attīstība notiek ātrāk.