Meklējot lasāmvielu rāmiem augusta vakariem, noteikti vērts izlasīt romānu Harolda Fraja neticamais svētceļojums, kuru nule latviešu valodā izdevis Apgāds Zvaigzne ABC. Apbrīnojami vienkāršs un satriecoši labi uzrakstīts darbs – ar smalki anglisku humoru un viegli rezignētu smeldzi, bez pompozitātes un klišejām. Katrs teikums šai romānā ir baudāms un izbaudāms – par to parūpējusies gan rakstniece Reičela Džoisa, gan izcilā tulkotāja Silvija Brice. Harolda Fraja neticamais svētceļojums ir mūsdienīgs un mūžīgs, un pat šajā steidzīgajā pasaulē tas ir ticis pamanīts un novērtēts – literāras atzinības un balvu birums, un tulkojumi nu jau 30 valodās!
Harolds Frajs ir parasts kungs agrīnos pensijas gados. Precējies teju četrdesmit gadus, bet pēdējos divdesmit no tiem attiecības ar sievu Morīnu drīzāk ir vēsas nekā draudzīgas. Patiesībā ir pat drusku trakāk – Morīnu kaitina itin viss, ko Harolds saka vai dara, savukārt Harolds nedara neko, lai attiecības mainītos. Kādā rītā Harolds saņem vēstuli no bijušās kolēģes Kvīnijas Henesijas. Tā ir ļoti īsa un pavēsta vien to, ka Kvīnijai ir vēzis un viņa mirst kādā mazītiņā hospisā Anglijas otrā galā. Harolds ir satriekts – viņš gadiem nav domājis par Kvīniju, taču pirms ilga laika šī sieviete ir izdarījusi viņam pakalpojumu. Lielu. Nenovērtējamu. Un vienkāršajā vecajā vīrā rodas vēlme kaut kā atmaksāt vai vismaz izrunāties, pirms nav par vēlu. Viņš uzraksta Kvīnijai vēstuli un dodas to iemest, taču kājas pašas nes Haroldu arvien tālāk uz priekšu, garām jau piektajai pastkastītei, līdz vecais vīrs attopas, ka jau soļo pāri visai valstij. Iracionāli, bet Harolds tic – Kvīnija sagaidīs viņa ierašanos.
Kamēr Harolds kājām iet tālo ceļu, dzīve ap viņu veido savus pārsteigumus. Pēc dažām nedēļām viņš kļūst par slavenību, cilvēki seko Harolda maršrutam TV ziņās un twitterī, daudzi pat pievienojas viņa gājienam. Harolds attopas svešu ļaužu ielenkumā un katrs no sekotājiem ir pārliecināts, ka labāk par Haroldu izprot svētceļojuma mērķi un dziļāko būtību. Haroldam seko šķirtene un ģimeni zaudējis tēvs, pusaugu hipijs un lapsveidīgs šunelis; katrs no viņiem vēlas glābt Kvīniju un lai Harolds izglābtu viņus... Atklāsmes šī ceļojuma laikā sagaida arī mājās palikušo Morīnu. Cilvēcisko attiecību brīnišķīgais trauslums, cilvēka dzīves niecīgums un diženums – kā sīkumos, tā lielās lietās – ir atkarīgs no bezgala daudzām mazītiņām, it kā nenozīmīgām detaļām. Reizēm mēs to pamanām tikai pēc ilgāka laika, kad lēmumi ir pieņemti, izvēles izdarītas un nekas vairs nav atsaucams. Taču reizēm liktenis mēdz būt labvēlīgs un piespēlē vēl kādu iespēju. Nav brīnums, ka tai, kā jau itin visam, ir sava cena, un tā nekad nebūs mērāma naudā...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
