Foto: Publicitātes foto
Trešdien, 13. augustā, aicinot sabiedrību atbrīvoties no mītiem par dzimtes stereotipiem un uzsverot ikviena profesionāļa vērtību darba tirgū, neatkarīgi no pretendenta dzimuma, ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu atklāta kampaņa "#Līdzvērtīgas iespējas".

Tajā savu pieredzi, saskaroties ar nevienlīdzīgu dzimtes lomu sadalījumu un sabiedrībā valdošiem arhaiskiem stereotipiem, atklāja gan dažādās profesionālajās jomās atzītas un veiksmīgi strādājošas sievietes, gan nozares eksperti.

Dzimumu vienlīdzība ikdienas un darba attiecībās – vien šķietama

"Lai gan Latvijā ir viens no augstākajiem sieviešu īpatsvariem vadošos amatos uzņēmējdarbībā, proti, 29 procenti, kas ir otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, vadošos un labāk atalgotos amatos joprojām galvenokārt dominē vīrieši. 

Tāpat vīrieši dominē labāk apmaksātās profesijās, kas pēc būtības nav nedz nosodāmi, nedz slikti, bet tas vedina domāt, ka sieviešu izredzes nokļūt šajos amatos vai profesijās liedz stereotipi sabiedrībā un pašam sevī par to, ka sieviete ir vājāks vadītājs un emocionāls lēmumu pieņēmējs.

Stereotipi sevi neattaisno, jo uzņēmumam izaugsme un komandas veiksmīga līderība nav atkarīga no tā - esi sieviete vai vīrietis, bet gan no izglītības, iemaņām, pieredzes, prasmēm un citām īpašībām, ko cilvēks iegūst dzīves gaitā. 

Ir jāiedrošina sievietes ieņemt augstākus amatus un saņemt labāku atalgojumu, savukārt vīriešus - vairāk iesaistīties ģimenes dzīvē un atbalstīt dzīvesbiedres karjeras attīstību. 

To iespējams panākt, skaidrojot un izglītojot sabiedrību par viņu iespējām, rādot labos piemērus, kā arī veidojot dzimumu līdztiesību sekmējošu politiku, novēršot joprojām pastāvošo nevienlīdzību," raksturojot kampaņas ideju, skaidro Latvijas labklājības ministrs Uldis Augulis.

Savu vērtējumu par nepamatoto nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem Latvijas darba tirgū kampaņas atklāšanā pauda arī Aija Bauere, Sabiedrības integrācijas fonda Sekretariāta direktore.
"Vēl joprojām Latvijā sievietes saņem vidēji par 17 procentiem mazāku algu nekā vīrieši. 

Tāpat arī sieviešu īpatsvars uzņēmumu vadošajos amatos, tostarp valdēs un padomēs, ir neliels – 77 procenti vadītāju ir vīrieši. 

Tas skaidrojams ar dažādiem faktoriem, tomēr situācijas analīze rāda, ka dzimums, lai arī visbiežāk slēpti, ietekmē gan algu, gan arī iespējamo paaugstināšanu amatā. Tas pats attiecas uz profesijas izvēli, ko ilustrē tendence studijas izvēlēties pēc tā saucamajām "sieviešu un vīriešu profesijām", kas jau pamatā ir nepareizi. 

Piemēram, joprojām Latvijā informāciju un komunikāciju tehnoloģijas studē vien 30 procenti sieviešu. Ar izpratni veicinošo kampaņu pakāpeniski ir jāmazina neobjektīvie dzimumu līdztiesības aizspriedumi, kuri joprojām sabiedrībā eksistē," aicina Bauere.

Sievietes pašapziņas un profesionālo panākumu atslēga meklējama bērnībā

Atsaucoties aicinājumam atklāt personisko pieredzi par iespējamo saskaršanos ar nevienlīdzīgu attieksmi dzimumu starpā biznesa vidē, kampaņas atklāšanā savu viedokli pauda arī dažādās profesionālajās jomās veiksmīgi strādājošas un vadošus amatus ieņemošas sievietes – kampaņas vēstneses: uzņēmuma "Modern Times Group" (MTG) televīzijas un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena, bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile, "Andeles Mandeles" dibinātāja Līva Jaunozola, akadēmiķe, LU asociētā profesore un IKT eksperte Signe Bāliņa, kā arī Anna Andersone – start – up uzņēmumu "Berta" un "Froont" un dizaina studijas "HungryLab" mārketinga un finanšu speciāliste.

Kā atklāja Zūzena, viņas profesionālajā darbībā nav nācies sastapties ar dzimtes stereotipiem vai nevienlīdzīgu attieksmi kolēģu un darba devēju lokā. Tā vietā "MTG" valdes locekle jau profesionālo darba gaitu sākumā jutusi harmoniju un savstarpēju sapratni.

"Manuprāt, bērni jau kopš mazotnes ir nevis jāiesprosto galējību rāmjos, liekot par katru cenu cīnīties par savu vietu zem saules, bet gan jāparāda viņiem, cik plaša un daudzveidīga ir pasaule un mūsu iespējas, ja uz to raugāmies ar izpratni un zinātkāri.

Iesaku ikvienam, neraugoties uz dzimumu, izvēlēties to dzīves ceļu, kas šķiet tuvs, nevis par varītēm censties pasaulei kaut ko pierādīt. Tāpat ir svarīgi nebaidīties runāt par savām izjūtām un krīzes situācijās nenolaist rokas.

Mani pašu uz priekšu ir virzījuši tieši tie brīži, kad šķita – pienācis pasaules gals. Vai tā būtu profesionāla vai privāta krīze, meklējiet palīdzību! Runājiet ar draugiem, ģimeni, mammu, psihologu vai kolēģi, izmantojiet gūto pieredzi, kas paver jaunas iespējas, un virzieties pretim saviem mērķiem!" tā Zūzena.

Līdzīgu skatījumu pauž arī bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile: "Esmu vienīgā valdes locekle - sieviete starp pieciem amata kolēģiem – vīriešiem. Manuprāt, tas spilgti parāda mūsdienu Latvijas situāciju, kurā sievietēm realitātē joprojām ir mazāka teikšana gan ikdienas, gan profesionālajās attiecībās, kamēr "uz papīra" viss šķiet kārtībā."

"Lai to mainītu, jāapbruņojas ar pašapziņu. Man pašai tās nekad nav trūcis, un tieši tas ir palīdzējis sasniegt to, ko esmu nolēmusi. Šķiet, mainoties paaudzēm, pamazām uz labo pusi vēršas arī šī dzimtes stereotipu problēma. 

Tieša, šai brīdī sabiedrībai ir sev jājautā – vai esam gatavi pieņemt sievieti – inženieri un vīrieti – bērnudārza audzinātāju? Manuprāt, līdz tam mums vēl ir jāaug," piezīmē Purgaile, akcentējot vēl kādu sabiedriskajā telpā nesen novērotu problēmu.

Ja duelī uzvarēs sieviete – kaujiniece, vīrietis ne tikai zaudēs, bet taps iznīcināts

"Latvijā vīriešu pašnāvību, depresiju un arī alkoholisma gadījumos ir augstākais īpatsvars Eiropā. Tas liecina par problēmu. Mūsu vīrieši, mainoties dzimtes lomām, kurās sievietes kļūst arvien spēcīgākas un visu varošākas, zaudē savu identitāti. 

Šai sakarā, manuprāt, ir jāakcentē ne tikai sieviešu nenovērtēšanas problēma biznesa vidē, bet arī sabiedrības neiecietība, nesapratne un radītais spiediens pret vīriešiem. Ja sievietes pamazām tiek iekļautas gan uzņēmumu valdēs, gan vadošos amatos, vīrieši – mājsaimnieki joprojām tiek vērtēti kā anomālija," stāsta Anna Andersone.

"Arī mans vīrs, atbalstot manu profesionālo darbību, ir uzņēmies rūpes par mūsu meitām, un ir jūtams, ka līdzcilvēki gaida viņa nākamo soli, it kā apstiprinājumu tam, ka viņš nav zaudējis savu vīrišķību.

Bet vai tad tieši spēja uzņemties rūpes par ģimeni, izrādīt atbalstu tuviniekiem un nebaidīties no sabiedrības viedokļa nav vīrišķība?" retoriski vaicā Andersone.

Mārketinga speciālistes viedokli papildina arī Līva Jaunozola, atklājot, ka, lai gan pati ar dzimumu diskrimināciju nekad nav sastapusies, sieviešu kaujinieciskais gars profesionālās un arī ikdienas dzīves cīņās ir ne tikai nevajadzīgs, bet pat vīriešus iznīcinošs.

"Iespējams, dzīvoju kā pa rozā sapņiem, bet par sieviešu un vīriešu dzimtes lomu stereotipiem līdz pat šodienai nemaz nebiju aizdomājusies. Mani pašu visu mūžu vīrieši tieši ir iedvesmojuši, radījuši azartu un vēlmi realizēt savas ieceres.

Šobrīd mani biedē sieviešu kareivīgums un vīriešu teju pat ir žēl. Cīnoties ar sievietēm, viņi ne tikai nereti zaudē, bet burtiski tiek iznīcināti. Manuprāt, attiecības un komunikācija jāveido citādi – ir jātic sev un jārīkojas tā, kā vēlamies paši, nevis lemj sabiedrība, reizē radot nevajadzīgu spiedienu sievietēm sevi par katru cenu pierādīt," atzīst Jaunozola.

Izglītot sabiedrību un atcelt pašu radītos "stikla griestus"

SIF īstenotajai kampaņai dots nosaukums "#Līdzvērtīgas iespējas", uzsverot ikviena profesionāļa vērtību, neatkarīgi no tā dzimuma. 

Kampaņa orientēta uz ekonomiski aktīvo sabiedrības daļu - darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī uz topošajiem profesionāļiem – studentiem un vidusskolēniem ar mērķi radīt pozitīvu vidi katra indivīda potenciāla un talanta izmantošanai, atceļot tā saucamos stikla griestus un ierobežojumus profesionālajai izaugsmei dzimuma dēļ. 

Lai sasniegtu kampaņas mērķi, līdz 2014. gada decembrim visā Latvijā tiks īstenotas dzimumu līdztiesības veicināšanas aktivitātes. Tiks veikts pētījums par sieviešu un vīriešu situāciju Latvijas lielajos uzņēmumos, kā arī veikta sabiedrības aptauja par dzimumu stereotipiem un izpratnes līmeni par dzimumu līdztiesības jautājumiem. 

Tāpat šie jautājumi jau tikuši aktualizēti Latvijas uzņēmumu stratēģiskajā vadības instrumentā "Ilgtspējas indeksā 2014". 

Savukārt biznesa vadības studentiem un augstskolu pasniedzējiem 2014. gada rudenī tiks organizētas pieredzes apmaiņas aktivitātes, lai iepazītos ar citu ES dalībvalstu labo praksi un pieredzi dzimumu līdztiesības principu iedzīvināšanā un īstenošanā. 

"#Līdzvērtīgas iespējas" sabiedrības informēšanas kampaņas ietvaros oktobrī tiks organizēta arī laikmetīgās mākslas izstāde sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un foto projekts sadarbībā ar biedrību "Līdere". 

Savukārt kampaņas noslēgumā, šī gada novembrī Rīgā tiks organizēta starptautiska konference "Gender Diversity – This is Business Case!" par dzimumu līdztiesības ekonomisko un finansiālo pievienoto vērtību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!