Par rakstnieka Endrū Millera darbiem kritiķi mēdz teikt, ka "vārdi tajos smaržo un elpo". Latviešu lasītāji par to iepriekš ir varējuši pārliecināties, iepazīstot rakstnieka populāro darbu "Iemīlējies Kazanova".
Līdzīgu valodas krāšņumu var baudīt nupat latviski izdotajā romānā "Tīrs", kur Parīzes sadzīves ainas uzburtas pārsteidzoši detalizēti. Grāmata vēsta par neaizmirstamu gadu jaunā, ambiciozā inženiera Žana Batista dzīvē – tas ir izaicinājuma, mīlestības un pārvērtību piesātināts laiks.
Speciālists saņem ministra uzdevumu senas kapsētas vietā ierīkot "piemīlīgu vietu", kas nebojātu gaisu un pilsētnieku labsajūtu. Ķeroties klāt šim kutelīgajam pienākumam, līdzīgi kā miegā iztrūcināti sikspārņi, mostas kaislības vietējo iedzīvotāju vidū, un inženieris iemanto gan draugus, gan atriebtkārus ienaidniekus.
Sekojot galvenā varoņa trauksmainajām gaitām, lasītājs nokļūst gan Versaļas pilī un Odeonā, gan piedzīvo baisus un vienlaikus intriģējošus brīžus Svēto Nevainīgo kapsētas kaulnīcās.
Varam būt liecinieki sarežģītu un riskantu lēmumu pieņemšanai, kas kopā ar niansēti raksturoto vidi lasītāju ievilina patiesi aizraujošā drāmā. Lai gan romānā šī tēma nav uzsvērta, tajā skaidri jaušamas franču pirmsrevolūcijas vēsmas un sajūta, ka gaidāms kas izšķirošs.
Uz vēsturiski dokumentāliem motīviem balstītais sižets rosina jautājumus, vai esam tiesīgi aizslaucīt pagātni progresa vārdā, un, kas ir vai nav cilvēcīgi pieņemams. Romāna gaisotnē veiksmīgi palīdz iejusties grāmatas mākslinieka Tomasa Folka izvēlētās senās gravīras.
"Nakts pie pils vizuļo pārmērīgā gaismā. Lāpu puduri, svečturi, ķīniešu laternu virtenes. Ja viņš tā varētu apgaismot kapsētu, viņi spētu rakt augu nakti. Vēl trīsdesmit vīru, viena brigāde guļ, viena rok, no rīta un vakarā mainās [..] Dieva dēļ, viņam kaut kas jāizdomā, jāizgudro kaut kas jauns, citādi jau būs sācies nākamais gadsimts..."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
