Aptaujas dati liecina, ka lielāko daļu vai visas sporta stundas apmeklē vairākums − 76% skolas vecuma jauniešu, kas apgūst pamata, vidējo vai vidējo profesionālo izglītību. Tikai neliela daļa respondentu apmeklējusi mazāk par pusi sporta stundu vai nav piedalījusies tajās vispār.
Veselības problēmas, piemēram, slimība vai trauma, ir izplatītākais sportam veltīto stundu neapmeklēšanas iemesls – tā norāda puse respondentu, kas nav apmeklējuši sporta stundas. Taču tas nav vienīgais iegansts. Turpat ceturtdaļa – 27% aptaujāto uzskata, ka sporta stundas ir garlaicīgas, kas ir iegansts, lai neapmeklētu nodarbības. Daļai − 18% jauniešu nav paticis sporta skolotājs, bet 10% ir radušās grūtības izpildīt skolotāju prasības vai normatīvus. Apzinātas sporta stundu kavēšanas iemeslu vidū tiek minēts iespēju trūkums nomazgāties pēc sporta stundas, nepatika pret sporta skolotājiem. Jaunieši arīdzan uzskata, ka līdz galam nav izstrādāta sporta stundu programma, tāpat būtu ieteicama plašāka informācija par veselīgu dzīvesveidu.
Lai padarītu sporta stundas saturu mūsdienu prasībām atbilstošāku, Valsts izglītības satura centrs ir uzsācis mācību priekšmeta Sports standarta pilnveidošanu. Pedagogiem tiek sniegts ikgadējs atbalsts sporta skolotāju profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai.
„Arī jauniešiem ir jāiesaistās, iesakot sporta skolotājam sev interesantas fiziskās aktivitātes un jaunas sporta spēles. Sporta stunda un citas fiziskas aktivitātes nodrošina tik ļoti nepieciešamo garīgo atslodzi ne būt ne vieglajā mācību procesā. Sports nenoliedzami rada neviltotas pozitīvas emocijas − prieku par paveikto, gandarījumu par sniegto atbalstu citiem, māca tik aktuālās starpnozaru prasmes, kas ir viens no mūsdienu darba tirgus vērtīgākajiem dārgakmeņiem,” uzskata IZM valsts sekretāra vietniece Ulrika Auniņa-Naumova.
Tai pašā laikā, vērtējot sporta stundu saturu, lielākā daļa – 75% jauniešu piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka nodarbību prasības un normatīvi ir izpildāmi. Tikai neliela daļa − 7% respondentu uzskata, ka prasības ir pārāk augstas.
Runājot par sporta stundu pozitīvo efektu, vairums jauniešu uzskata, ka sporta stundas kopumā uzlabo pašsajūtu un sniedz pozitīvas emocijas. Tāpat skolas sporta stundas radot interesi būt fiziski aktīviem brīvajā laikā – tā uzskata 66% respondentu. Galvenais iemesls, kāpēc jaunieši nevēlas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, ir slinkums – tā norādījusi puse no tiem taču uzskata tās par garlaicīgām
respondentiem, kas fiziskās aktivitātes brīvajā laikā veic reti vai nekad. Izplatīti aizbildinājumi ir arī laika vai kompānijas trūkums.
Aptauju par Latvijas jauniešu sportošanas paradumiem veica Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbībā ar Latvijas Tautas sporta asociāciju. Aptaujā piedalījās 820 13-25 gadus veci jaunieši no dažādiem Latvijas reģioniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!