Septiņu bērnu mamma 'Skola tikpat neizbēgama kā nodokļi un nāve'  (136)

Pašlaik ģimenē ir pieci skolēni – 1., 3., 5., 6., un 11. klases skolnieces. Vecākā meita skolu beigusi, viņai ir 21 gads un jauniete strādā ārzemēs, bet pēc tam studēs horeogrāfiju. Visi bērni ne tikai apgūst skolas vielu, bet katrs spēlē arī kādu mūzikas instrumentu. Ģimenes mazajā orķestrī pārstāvēts fagots, arfa, oboja, čells, vijole, un protams, arī klavieres, kuras spēlē mamma. Mazais brālītis ir vienīgais, kurš neko nespēlē, jo vēl neiet skolā. Viņš tūlīt dosies uz vingrošanu. "Bet arī viņš spēlēs, jo visi bērni iet Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Muzikālais novirziens izvēlēts mērķtiecīgi. Mūzika ir svarīga gan motorikas attīstībai, gan loģikas un matemātiskās domāšanas veicināšanai. Bet pats galvenais ir loģistikas jautājums – visus bērnus uz skolu vedu vienuviet," stāsta Kristiāna.

Gada prieks - mācību līdzekļi bez maksas

Ar ko tad atšķiras šis gads no iepriekšējiem pirmajiem septembriem? Milzīgs atvieglojums ir valsts noteiktais noteikums, ka vecākiem vairs nav jāiegādājas darba burtnīcas. Ģimenei, kurā skolas lietas jānodrošina prāvam bērnu pulciņam, tas ir jūtams ietaupījums. Pašlaik norit operācija – kur iegādāties nošu burtnīcas, kuras valsts neapmaksā. Ja salīdzina ar pirmās meitas pirmo klasi, kad bija jāpērk pat mācību grāmatas, tad šobrīd izdevumi ir krietni mazāki. Toties visus gadus katru vasaru nācies remontēt bērnu klases telpas. Kristiānai šķiet, ka 14 gadu laikā pamazām ir izremontēta vai visa skola.

Interesē, cik tad naudas nepieciešams, lai skolā palaistu piecus skolniekus? Šogad viss vēl nav iegādāts, bet galvenie pirkumi ir veikti un iztērētā summa ir apmēram 500 eiro. Pagājušajā gadā izdevies iekļauties 200 latos. Naudu skolas pirkumiem krāj laicīgi. Protams, ka skolēnu mācību inventārs katru gadu atjaunots pilnībā netiek. Ik augustu meitenes pašas veic revīziju savās skolas lietās un pieņem lēmumu, ko nepieciešams nopirkt. Tad ģimene dodas uz "Spici" un gādā skolai visu nepieciešamo.

"Man nav ne laika, ne vēlēšanās revidēt bērnu lietas, to viņas iemācījušās darīt pašas. Zīmuļus, krāsas, plastilīnu, zīmēšanas blokus pērkam vairumā un tas viss stāv speciālā skolas lietu plauktā. Esmu secinājusi, ka pirkt ir vērts tikai labas lietas. Tas nekas, ka tās ir dārgākas. Pērkot lētu, jau pirmajā pusgadā nākas gādāt jaunu skolas somu vai penāli," stāsta mamma.

Bērni ir sarežģīta cilvēku kategorija

Grūtākās ir pirmās divas skolas nedēļas, kad visiem nāk miegs un vēl nav noregulējies dienas režīms. Pēc tam sākas skolas ikdiena. Vai vecākiem ir jāpārbauda skolasbērnu mājas darbi? "Viennozīmīgi, es pārbaudu mājas darbus visiem bērniem, arī tiem, kas mācās vidusskolā. Bet daru to izlases kārtā. Bērns ir sarežģīta cilvēku kategorija. Ja viņam būs iespēja izvairīties un melot, viņš to izdarīs. Neviens nezina, kurā brīdī es varu paprasīt uzrādīt, vai tas, kas rakstīts dienasgrāmatā, ir izpildīts. Arī mūzikas instrumentu spēli pārbaudu. Šajā ziņā esmu neganta mamma – uzglūnu bērniem, kad skatās televizoru, un prasu atspēlēt uzdoto," smejas daudzbērnu ģimenes māte.

Līdz 10 gadu vecumam bērni šajā ģimenē pie datora netiek vispār nekad. "Kamēr bērns nav iemācījies veidot sociālos kontaktus, lasīt grāmatas un draudzēties, datorā viņam darīt nav ko. Datoru nokavēt nevar. Vecākās meitas pie datora tikai 10 gadu vecumā, pašlaik gan programmē, gan tiek galā ar visu, kas jāzina skolā jaunietim. Var nokavēt vijoles spēles uzsākšanu un fiziskās aktivitātes, kad veidojas un attīstās noteikti muskuļi".

Pēdējā vakara stress un zeķubikses pa gaisu

Vistrakākais brīdis ir vakars pirms pirmās skolas dienas. "Stress ir vienkārši nenormāls. Visi skapji vaļā, kleitas un zeķubikses izgāztas, meklējam tērpus un apavus, ko pēc vasaras uzvilkt uz skolu. Kaut kas palicis par mazu, kaut kas aizmirsts! Rīts rituāls ir aizmirsti ziedi skolotājām. Katru gadu skrienam un tuvējo veikalu pie skolas pēdējā brīdī un pērkam tieši tos ziedus, kas patīk katrai skolotājai. Mazāko klašu bērniem noteikti ejam līdzi pirmajā skolas dienā. Gados, kad bija 1., 2. un 3. klases skolnieki, pie viena gāja krusttēvs, pie otra mamma, pie trešā – tētis. Pēc skolas 1. septembra defektu pārvēršam par efektu – dārzā cepam gaļu vai ēdam kūku."