"Meitai ir 7,5 gadi un šogad viņa uzsāka skolas gaitas. Pirmos gadus audzināju viņu viena, raksturā veidojās ļoti neatkarīga, neatlaidīga, viena pati nespēlējās, bet es nebiju prioritāte, priecīga bija palikt ar maniem vecākiem. Tad ģimenē ienāca, tagad jau, tētis un bērns sāka mainīties. Viņai viņš ļoti daudz nozīmē, bet tētim nav pacietības ar viņu ņemties un atbildēt joprojām uz vienu un to pašu jautājumu, viņš tā kā no novēršas un dusmojas. Meitai veidojās vēlme būt pirmajai, līderei bērnu vidū, un viņa nevar samierināties, ja tā nav," portālā Cālis.lv raksta kāda mamma, meklējot padomu audzināšanā.
"Pirms nepilniem diviem gadiem ģimenē ienāca brālis, un tad liekas, ka viņa sāka bēbiskāk un bēbiskāk uzvesties, ir tik emocionāla. Piemēram, ja spēlējam atmiņas spēli un pirmos četrus pārus es pirmā savācu, asaras birst un vairāk nespēlēs. Kad ar viņu runājam, tā kā nedzird, ko saka, vai, ja lūdzam palīdzēt, vispirms ir viņas spēlēšanās un, ja jau sāku dusmoties, tad varbūt kaut ko palīdzēs. Nav pacietības neko ilgstoši darīt un nav pat vēlmes kur iesaistīties, vakardien pēc skolas atnāca mājās un ārdījās, kaut kādas muļķības runā, trakoja, es runāju ar viņu, bet tā kā ar "tukšu" sienu. TV un datoru varētu skatīties dienām, bet mēs neļaujam. Nezinu, kādu pieeju viņai veidot, cenšos tomēr arī viņai atsevišķi veltīt uzmanību. Kā viņu padarīt nedaudz pieaugušāku, savaldīgāku. Viņa prasa ļoti pēc tēta uzmanības, bet tētis nespēj izturēt to bēbisko izturēšanos, ka nedzird viņu. Ar jaunāko bērnu tētim nav nekādu problēmu, pieskatīšanā iesaistās. Lūdzu, palīdziet ar kādu ieteikumu."
Atbild ģimenes psiholoģijas centra Līna speciāliste, psiholoģe Līga Bernāte.
Pirmklasniekiem vēl diezgan ir izteikta vēlme būt pirmajiem un pārspīlēti reaģēt, ja tā nav, līdz ar to tas ir diezgan atbilstoši viņas vecumam. svarīgi ir tad akceptēt un atspoguļot viņas emocijas, ļaut izraudāties vai izdusmoties un pēc tam tomēr piedāvāt spēlēt atkal. Īpaši labi šo lietu var trenēt ar galda spēlēm, kas nav saistītas ar spējām, bet nejaušību, veiksmi, piemēram, Cirks, Riču raču, kur viss var ātri mainīties. Ikdienā jūs varat pievērst uzmanību tam, kas viņai sanāk, un lietām, kas kādam no ģimenes nesanāk, lai viņa ievēro, ka visiem ik pa laikam kaut kas neizdodas, jo bērni nereti nepamana, ka pieaugušajiem arī kaut kas nesanāk.
Reizēm bērns uzvedās kā bēbītis, jo viņam tiešām nepieciešams vairāk mīļuma, rūpju un tad ir nepieciešams to sniegt, jo, tiklīdz bērns "emocionāli tiek pabarots", tā arī bēbīša uzvedība pazūd, līdz ar to ieteiktu nesteigties ar vēlmi palīdzēt viņai kļūt pieaugušai, jo viņa vēl ir bērns. Noteikti vajadzētu atcerēties, ka viņai ir nepieciešams laiks, lai spēlētos, jo tā ir bērna atpūta un iespēja izreaģēt emocijas, ideāli, ja jūs vai tētis varat ar viņu kopā atrast kādu vienkāršu jautru nodarbi, kur varat būt nepiespiesti un līdzvērtīgās pozīcijās ar viņu.
Lai vieglāk viņai būtu sevi organizēt un jums prasīt lietas no viņas, kopīgā ģimenes sapulcē varat vienoties par dienas režīmu un likumiem, pienākumiem, kas mājās ir jāievēro, izrunājot šādas lietas un uzrakstot tās, pēc tam ir vieglāk atgādināt, kas katram ir jāpilda. Vēl jāatceras, ka skolas uzsākšana bērnam ir milzīgs stress, tādēļ viņa būs emocionālāka, trakos u.tml., ir vajadzīgs laiks, lai viņa pielāgotos jaunajai dzīvē, jo līdz ar skolu, bērna dzīve tiešām mainās par 180 grādiem. Centrā Līna septembra mēneša iespēja (proti, seminārs par lētāku samaksu) būs par to, kā bērnam palīdzēt tikt galā ar stresu, domāju, ka tā ir laba iespēja, kur uzzināt dažādas noderīgas un praktiskas lietas.
Saistībā par attiecībām ar tēvu, tur būtu nepieciešama daudz sīkāka inofrmācija un jāpapēta, kā veidojas komunikācija starp viņiem, jo, ja pareizi saprotu, viņš nav bioloģiskais tēvs, un pēc viņa ģimenē ienāca brālītis... Par šo visu var būt daudz un dažādas slēptas emocijas abās pusēs. Svarīgi būtu, lai viņiem būtu iespēja divatā pavadīt kopā laiku, iespējams, tas palīdzētu uzlabot attiecības. Varbūt ar bēbīša uzvedību viņa cenšas panākt vairāk uzmanības, jo savādāk neprot... Vai redz ka brālis dabū vairāk tēta uzmanības, jo ir mazāks. Pats par sevi - šajā vecumā aktualizējas tēva loma līdz ar skolas uzsākšanu un izklausās, ka viņš viņai ir ļoti svarīgs. Lai šo visu pētītu un atrastu veidu, kā labāk komunicēt un saprasties, ieteiktu jums visiem četriem kopā apmeklēt ģimenes psihoterapeitu.
Jautā portāla Cālis.lv forumā par visu, kas tevi uztrauc saistībā ar bērnu un saņem atbildi no psiholoģes Līgas Bernātes.
Līga Bernāte Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā. Papildus ir apguvusi smilšu spēļu terapiju, traumu terapijas metodi EMDR. Šobrīd apgūst Terapeitisko spēli (Theraply), metodi, kas domāta bērnu vecāku attiecību stiprināšanai un tiek izmantota jau no agra vecuma. Konsultē gan bērnus un gan pieaugušos, vairāk strādā ar bērniem pirmskolas un sākumskolas vecumā.
Līga ir strādājusi arī Krīžu un konsultāciju centrā Skalbes, Valsts bērnu tiesību inspekcijā, Krīzes centrā bērniem un sievietēm Māras centrs, Latvijas SOS bērnu ciematu ģimenes stiprināšanas projektā Jaunolainē. Šobrīd Līga Bernāte strādā Psiholoģiskā atbalsta centrā Līna un Rehabilitācijas centrā Mēs esam līdzās.