Vai arī tev šķiet, ka kārtības ieviešana bērnistabā ir nerealizējams plāns? Galvenais, - nezaudē cerību un pacietīgi māci savam lolojumam kārtības mīlestību jau no mazotnes, jo pastāv uzskats, ka visas praktiskās lietas bērnam jāapgūst līdz 12 gadu vecumam, tādēļ vēlāk bērnu radināt pie kārtības būs krietni vien grūtāk. Atceries, ka bērns ir vecāku spogulis, tāpēc, ja netiec galā ar kārtības uzturēšanu mājas un dodies uz darbu ar gariem zobiem, nebrīnies, ja bērns darbu uztvers kā kaut ko tādu, no kā jāvairās. Tomēr, labā ziņa ir tāda, ka, lai gan uzdevums šķiet grūts, tas tomēr nav nepaveicams. Dalīsimies ar savu pieredzi un ārzemju preses materiālos atrastajiem un apkopotajiem ieteikumiem, kas tev lieti noderēs cīņā par kārtību.
Pirmais darbiņš – mantu kārtošana.
Darbaudzināšanu sāc jau tad, kad mazais ir sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu. Pirmais darbs, pie kā viņš jāradina, ir savu mantu kārtošana. Paskaidro, ka tas, ko viņš paņem, ir jānoliek vietā, un arī galdiņš, uz kura mētājas zīmuļi, ir jānokopj un jānoslauka. Protams, no sākuma viņš to veiks kopā ar tevi, tēti vai vecāko māsu. Speciālisti uzskata, ka īpaši viegli kārtību ieaudzināt ir vecumposmā, kad bērns vēlas atdarināt pieaugušos. Iedod viņam nelielu lupatiņu, ar ko slaucīt putekļus vai slotiņu, ar ko slaucīt istabu un ļauj darboties. Tādā veidā mazais apgūst jaunas prasmes un viņam radīsies dabiska interese par darbu un pienākumiem. Pārvērt mantu kārtošanu par rotaļu stāstot mazajam, ka, piemēram, visām mašīnītēm jādodas gulēt uz palodzes, bet visas lelles nakšņos kurpju kastē. Ja mazulim līdz divu gadu vecumam nestāstīsi, ka pašam jākārto mantas, tad negaidi, ka tavs divgadnieks to pēkšņi sāks darīt pats, jo tas ir vecums, kad bērns sāk protestēt pret apkārtējās pasaules prasībām. Atceries, ka mazi bērni neizjūt vajadzību pēc kārtības — tā ir pieaugušo vēlme.
Bruņojies ar pacietību.
Četru un piecu gadu vecumā bērnam vari uzticēt jau tādus nelielus pienākumus kā noslaucīt putekļus no plauktiem, apliet puķes un pabarot kaķi vai citu mājdzīvnieku, ja tāds ir. Galvenais, nepalaid garām to brīdi, kad bērnam rodas dabiska interese iesaistīties mājas darbos. Bieži vien, vērojot bērna neveiklo darbošanos gribas pārņemt stafeti un ātri paveikt uzdoto darbiņu, bet šādi rīkojoties, tu bērnu vari aizvainot, kliedējot viņa motivāciju uz visiem laikiem. Labāk parādi, ko un kā darīt un paskaidro, ko no viņa sagaidi. Negaidi, ka viss tiks paveikts nevainojami ar pirmo reizi, dod bērnam laiku apgūt jaunās prasmes apgūtu, nevis pārmet, ka darbiņš paveikts nemākulīgi vai nekārtīgi. Čaklo strādnieciņu pēc labi paveikta darba vari atalgot ar šokolādes medaļu vai citu kārumiņu.
Kad bērnam jāsāk kārtot sava istaba?
Kad bērns sasniedzis sešu - septiņu gadu vecumu, vari sākt viņam uzticēt patstāvīgākus darbus. Šinī vecumposmā bērns jau ir gatavs arī kārtot savu istabu. Speciālisti apgalvo, ka, saņemot svarīgu uzdevumu, ikviens cilvēks (un jo īpaši bērns) sākumā apjūk, prātojot, no kura gala tad īsti ķerties klāt. Tāpēc arī istabas kārtošanu vajag sadalīt nelielos, viegli paveicamos soļos, dodot bērnam vienkāršus un skaidri saprotamus darba uzdevumus. Savam pirmklasniekam var uzticēt arī citus sīkus darbiņus, piemēram, iznest atkritumu spaini, nomazgāt traukus vai pagatavot sev vienkāršu maltīti, tomēr nepārspīlē, jo vecākiem jāatceras, ka skolēna svarīgākais pienākums ir mācības. Liec bērnam saprast, ka uzticētais darbiņš jāpadara līdz galam un kārtīgi, par to nesūkstoties un neizmirsti pateikt bērnam paldies pēc tam, kad viņš ir sakārtojis mantas un palīdzējis uzkopt mājvietu.
Pusaudzis un pienākumi.
Pusaudzis jau spēj tikt galā ar gandrīz visu – viņš var uzkopt māju, arī pagatavot ēst visai ģimenei, ja vecāki ir aizņemti, un pieskatīt mazākos brāļus vai māsas, taču nevajadzētu pusaudzi pārvērst par mājkalpotāju vai aukli. Ja pusaudzis zaudējis dzīvesprieku, staigā noguris un nelaimīgs, un atzīmes skolā ir pasliktinājušās, tad tev nopietni jāpadomā, vai uzliktie darba pienākumi nav bijuši par daudz un par grūtu. Pusaudzim, kuram no mazotnes ģimenē bijuši pienākumi, pat prātā nenāks prasīt par to samaksu. Ja darbošanās kopā no mazotnes ir nokavēta, tad tev būs jādomā, kā viņu motivēt, un nereti atliek vienošanās – ja izdarīsi darbu, tas tiks atalgots ar naudu vai citiem materiālajiem labumiem. Bērnam var rasties kļūdains priekšstats – ja viņam par izpildītajiem darbiem samaksā vienreiz, viņš gaidīs to pašu arī nākamajā reizē. Risinājums varētu būt tāds, ka bērnam ir pastāvīgie pienākumi, par kuriem viņam nemaksā, bet atsevišķos gadījumos, kad paveikts kāds no vecāku darbiem, viņš par to saņem samaksu.
Godīga pienākumu sadale.
Svarīgi, lai ģimenē mājas pienākumi būtu adekvāti sadalīti starp visiem, lai nav tā, ka visu dara mamma. Vari organizēt ģimenes sapulci un izveidot sarakstu, kas ir tie sadzīves mājas darbi, kas jāpaveic, un katrs iesniedz priekšlikumus, kādus darbus gatavs uzņemties darīt un cik bieži. Tas nozīmē – jo ātrāk kopīgiem spēkiem viss tiek izdarīts, jo vairāk brīvā laika paliek atpūtai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
