Vai arī tev šķiet, ka kārtības ieviešana bērnistabā ir nerealizējams plāns? Galvenais, - nezaudē cerību un pacietīgi māci savam lolojumam kārtības mīlestību jau no mazotnes, jo pastāv uzskats, ka visas praktiskās lietas bērnam jāapgūst līdz 12 gadu vecumam, tādēļ vēlāk bērnu radināt pie kārtības būs krietni vien grūtāk. Atceries, ka bērns ir vecāku spogulis, tāpēc, ja netiec galā ar kārtības uzturēšanu mājas un dodies uz darbu ar gariem zobiem, nebrīnies, ja bērns darbu uztvers kā kaut ko tādu, no kā jāvairās. Tomēr, labā ziņa ir tāda, ka, lai gan uzdevums šķiet grūts, tas tomēr nav nepaveicams. Dalīsimies ar savu pieredzi un ārzemju preses materiālos atrastajiem un apkopotajiem ieteikumiem, kas tev lieti noderēs cīņā par kārtību.
Pirmais darbiņš – mantu kārtošana.
Darbaudzināšanu sāc jau tad, kad mazais ir sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu. Pirmais darbs, pie kā viņš jāradina, ir savu mantu kārtošana. Paskaidro, ka tas, ko viņš paņem, ir jānoliek vietā, un arī galdiņš, uz kura mētājas zīmuļi, ir jānokopj un jānoslauka. Protams, no sākuma viņš to veiks kopā ar tevi, tēti vai vecāko māsu. Speciālisti uzskata, ka īpaši viegli kārtību ieaudzināt ir vecumposmā, kad bērns vēlas atdarināt pieaugušos. Iedod viņam nelielu lupatiņu, ar ko slaucīt putekļus vai slotiņu, ar ko slaucīt istabu un ļauj darboties. Tādā veidā mazais apgūst jaunas prasmes un viņam radīsies dabiska interese par darbu un pienākumiem. Pārvērt mantu kārtošanu par rotaļu stāstot mazajam, ka, piemēram, visām mašīnītēm jādodas gulēt uz palodzes, bet visas lelles nakšņos kurpju kastē. Ja mazulim līdz divu gadu vecumam nestāstīsi, ka pašam jākārto mantas, tad negaidi, ka tavs divgadnieks to pēkšņi sāks darīt pats, jo tas ir vecums, kad bērns sāk protestēt pret apkārtējās pasaules prasībām. Atceries, ka mazi bērni neizjūt vajadzību pēc kārtības — tā ir pieaugušo vēlme.