Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija kopā ar Labklājības ministriju pirmdien, 22.septembrī, sāk sociālu kustību "Neviens nav vainīgs, bet bērns bez ģimenes nav laimīgs". Kustības mērķis ir izglītot sabiedrību par iespējām kļūt par bērnu, kuri dzīvo ārpusģimenes aprūpes iestādēs (bērnu namos), viesģimenēm, audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem. Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija aicina līdzcilvēkus atbalstīt arī ģimenes, kuras jau ir pieņēmušas bez vecāku gādības palikušos bērnus savās ģimenēs.

42% sabiedrības pieņemtu ģimenē radu vai draugu bērnus

81% no sabiedrības domā, ka bērniem labāk ir izaugt audžuģimenē, aizbildniecībā vai adopcijā, nevis ārpusģimenes aprūpes iestādē (bērnu namā), tomēr tikai 16% no sabiedrības pārstāvjiem ir gatavi paši uzņemties rūpes par bez ģimenes palikušajiem bērniem, bet 42% ir gatavi to darīt izņēmuma gadījumā (piemēram, radu vai draugu bērnus, liecina Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas 2014. rudenī sadarbībā ar SKDS veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Kā lielākie motivatori bērnu pieņemšanai ģimenē tika nosaukti – līdzjūtība pret bērnu (58%) un personīgi apsvērumi (piemēram, vēlme pēc pēcnācēja, 24,7%). Kā lielākās barjeras šādam lēmumam minēti - finanšu līdzekļu trūkums (45%), neatbilstoši sadzīves apstākļi (32%) un nepietiekami labs veselības stāvoklis, liels vecums (32%). Runājot par nepieciešamo atbalstu no valsts ģimenēm, kas bērnu ir adoptējušas/ pieņēmušas audžuģimenē/ aizbildniecībā, visbiežāk tiek pieminēts – finansiāls atbalsts (73%), bezmaksas medicīnas un citu speciālistu pieejamība (65%) un apmaksāts maternitātes/ paternitātes atvaļinājums (līdzīgi kā pēc bērna piedzimšanas) (47,9%). Vairāk par sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem var uzzināt, sazinoties ar Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju.

Bērnu namos joprojām dzīvo pārāk daudz bērnu

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja par kustības mērķi stāsta: "SOS bērnu ciematu pārliecība ir, ka ikvienam bērnam ir jāuzaug ģimenē. Diemžēl, Latvijā joprojām gandrīz divi tūkstoši bērnu dzīvo bērnu namā. Bērni jau ļoti agrīnā bērnībā piedzīvo pamestības, vientulības un atsvešinātības sajūtu, kas pavada viņus visu mūžu. Kampaņas laikā sadarbībā ar partneriem izglītosim sabiedrību par iespējām kļūt par bērnu, kuri dzīvo bērnu namos, viesģimenēm, audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem. Tāpat kampaņas laikā aicināsim atbalstīt arī ģimenes, kuras jau ir pieņēmušas bez vecāku gādības palikušos bērnus savās ģimenēs, t.sk., SOS audžuģimenes. SOS audžuģimenes aicināsim atbalstīt ziedojot gan pa labdarības tālruni 90006386, gan sūtot atbalsta īsziņu SOS uz numuru 144, gan ziedojot kampaņas mājas lapā www.sosbernuciemati.lv. Līdz septembra beigām SOS audžuģimeņu atbalstam var ziedot arī RIMI un SuperNetto veikalos novietotajās ziedojumu kastītēs."

"Institucionālā aprūpe atstāj postošu ietekmi uz maziem bērniem un to labi izprot tie, kuri to piedzīvojuši paši jeb zina par to no psiholoģijas teorijas. Lai runātu ar plašāku sabiedrību par to, cik nozīmīgi ir palīdzēt bērniem, īpaši vismazākajiem, kuri dzīvo bērnu namos un kā to labāk darīt, šoruden sākam sociālu kampaņu. Ar šo kampaņu mēs aizsākam sociālu kustību, jo vēlamies ar to panākt sabiedrības viedokļu maiņu un lielāku iesaistīšanos audžuģimeņu un adoptētāju kustībā. Plānojam šādas informatīvas aktivitātes īstenot vairāku gadu garumā, kamēr vien šī problēma būs aktuāla", norāda kustības idejiskā krustmāte Sandija Salaka.

Katram bērnam ģimene? Vai tas ir tik neiespējami?

Labklājības ministrs Uldis Augulis atzīmē: "Valstiski ir stingra pārliecība, ka ikvienam bērnam ir jāaug ģimenē un jāsaņem vecāku rūpes, vienlaikus ģimenē apgūstot nepieciešamās prasmes pastāvīgai dzīvei pēc pilngadības. Tāpēc tuvāko gadu laikā Labklājības ministrija ieguldīs ievērojamus Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļus, lai par 60% jeb 1056 bērniem samazinātu bērnu skaitu bērnu namos un nodrošinātu viņiem dzīvošanu ģimenēs. Kā jaunās politikas iniciatīva Finanšu ministrijā ir iesniegts arī 4 milj. eiro līdzekļu pieprasījums atbalsta palielināšanai aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem, paredzot gan materiālā atbalsta palielināšanu, gan dažādu apmācību un pakalpojumu pieejamību. Man ir patiess prieks par Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas iniciatīvu rīkot informatīvu kampaņu, jo ir nepieciešams pēc iespējas vairāk uzrunāt un izglītot sabiedrību, veidot izpratni par dažādiem ar adopciju un audžuģimenēm saistītiem jautājumiem, sekmējot, lai pēc iespējas vairāk bērnu saņemtu vecāku rūpes un mīlestību."

Par bērnu situāciju Latvijā

Latvijā dzīvo apmēram 360 000 bērnu, no kuriem gandrīz 8000 ir zaudējuši savu vecāku aprūpi, un nepilni 2000 no viņiem dzīvo bērnu aprūpes institūcijās. Atrašanās bērnu namā nelabvēlīgi ietekmē bērnu attīstību. Bērniem, kuri savās bioloģiskajās ģimenēs bieži cietuši no vardarbības, fiziskiem un emocionāliem pāri darījumiem, nepieciešamas īpašas rūpes un gādība ģimeniskā vidē.

Kas ir SOS bērnu ciemati?

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska, labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem un uztur ģimeņu atbalsta centrus vairākās Latvijas pašvaldībās. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), kā arī SOS jauniešu mājās Jelgavā un Iecavā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 160 bērni un jaunieši no visas Latvijas. SOS ģimeņu atbalsta centri ik gadu sniedz nepieciešamo atbalstu un palīdzību vairāk kā 500 bērniem no Valmieras, Rīgas, Bauskas, Olaines un Cēsu novadu sociālā riska ģimenēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!