Iesnu un krekšķu laiks klāt. No kāda vecuma bērnus var dakterēt ar medu?  (13)

Kā norāda Āgenskalna klīnikas uztura speciāliste Jeļena Pavlova, bērniem līdz viena gada vecumam medu dot nedrīkst, jo medus var izraisīt zīdaiņu botulismu. Pie tā vainojama baktērija Clostridium botulinum, kas var atrasties medū. Simptomi parasti parādās pēc 18 -36 stundām. Pirmais no simptomiem ir aizcietējums, rīšanas un elpošanas problēmas, muskuļu vājums, pastiprināta siekalu izdalīšanās, zīšanas refleksa samazināšanās, ēstgribas trūkums, miegainība.

Bērniem kļūstot vecākiem, gremošanas trakts nobriest un kļūst spējīgs cīnīties ar botulisma sporām. Bērnam pieaugot, samazinās varbūtība saslimt ar botulismu, ko var izraisīt medus, bet šī iespēja nepazūd, tāpēc pastāv ieteikumi nedot bērnam medu līdz trīs gadu vecumam un pat vēlāk.

Medus ir spēcīgs alergēns, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc steigties iekļaut medu bērna ēdienkartē nevajag. Alerģiska reakcijas rodas diezgan ātri, un tās izpausmes var skart gan ādu, gan gļotādas, gan elpošanas sistēmu, gan gremošanas traktu, stāsta speciāliste. Alerģijas pamatsimptomi ir sūrstēšana kaklā, klepus, šķaudīšana, asarošana, deguna, mēles, lūpu gļotādas tūska, iesnas, slikta dūša, ādas izsitumi, paaugstināta temperatūra, galvassāpes.

Medus bērna ēdienkartē jāievieš ļoti uzmanīgi, sākumā iedot pagaršot pavisam mazu medus daudzumu ( uz karotītes gala) un vispirms to paturēt mutē, pavērot ,vai nerodas, piemēram, sūrstoša sajūta kaklā. Ja tāda sajūta rodas vai parādās tūska, tad mute nekavējoties jāpaskalo ar ūdeni. Liela nozīme ir pārmantotībai, tāpēc īpaši piesardzīgiem ir jābūt, ja kādam no radiniekiem ir konstatēta alerģija. Medus noteikti nav ieteicams tiem, kam ir alerģija uz ziedputekšņiem.

Medus, protams, satur bioloģiski aktīvas vielas, un tas ir labs antimikrobiāls līdzeklis, tomēr jāatceras, ka medus pēc savas būtības ir cukurs, tāpēc pastiprināti ēdināt bērnu ar medu, lai mazinātu iespēju saaukstēties, nevajag.

Rutki arī nav piemērots produkts maziem bērniem, jo var kairināt kuņģa gļotādu un izraisīt vēdera pūšanos. Pie tā ir vainojamas ēteriskās eļļas un šķiedrvielu saturs. Tāpēc rutkus līdzīgi kā medu ievieš ne ātrāk par viena gada vecumu vai pat vēlāk, sākot ar vienu tējkaroti.

Medus un rutki satur bioloģiska aktīvas vielas, kas palīdz cīnīties pret saaukstēšanos, tomēr jānodrošina, lai bērna ēdienkarte kopumā ir bagāta vielām, kas uzlabo organisma aizsargspējas.

Bērna uzturā jābūt pilnvērtīgām olbaltumvielām, "labiem" taukiem un ogļhidrātiem, kā arī vitamīniem un minerālvielām. To var panākt dodot ēs bērnam katru dienu svaigus augļus un dārzeņus, pilngraudu produktus, augu eļļas, piena produktus un citus olbaltumvielas saturošus produktus - pākšaugus, gaļu, zivis, olas. Jābūt produktu dažādībai bērna uzturā. Ja bērna ēdienkarte sastāvēs no saldumiem, cīsiņiem, frī kartupeliem, baltmaizes, saldinātiem dzērieniem un citas neveselīgas pārtikas, tad medus un rutki nebūs "brīnumlīdzeklis", kas pasargās bērnu no saaukstēšanās.

Arī Āgenskalna klīnikas pediatrs, homeopāts Edgars Mednis norāda, ka medus ir spēcīgs alergēns, līdz ar to zīdaiņiem un arī jaunākiem bērniem nebūtu vēlams. Bet vecākiem bērniem piens ar medu un naža gals sodas, vai arī rutks ar medu var kalpot kā labs pretsaaukstēšanās līdzeklis. Bet, protams, katras pārmērības var nākt par ļaunu.

Esiet veseli!