Jaunākās tendences jaundzimušā kopšanā. Īsi un saprotami  (11)

Tieši tāds ir mazulis, kad tikko piedzimis, piektdien, 26.septembrī, valsts portāla grutnieciba.lv organizētā zināšanu pēcpusdienā atzina bērnu pediatre - neiroloģe Dr.Vizma Meikšāne. Tikko dzimuši bērniņi ir ļoti mazi, trausli un pūkaini, bet ļoti dzīvotspējīgi. Pediatre norāda, ka vecākiem vienkārši jāiepazīst savs mazulis, jo tas ar savu uzvedību pastāsta par savu pašsajūtu. Ar laiku vecāki sapratīs, kā jūtas un ko vēlas viņu jaundzimušais bērniņš.

Acis - ar vates tamponu, kas pamērcēts vārītā ūdenī, jātīra tikai nepieciešamības gadījumā. Proti, ja bērniņam tās pūžņo, skropstiņas ir salipušas. Var tīrīt arī ar vieglu kumelīšu novārījumu, tomēr pediatre dod priekšroku tieši vār''itam, tīram ūdenim. Ja viss ir kārtībā, acis nav jātīra katru dienu. 

Ausis - nekādā gadījumā ar ausu kociņu nevajag mēģināt iztīrīt auss eju, kur veidojas sērs. Ausu kociņu var izmantot tikai auss gliemežnīcas iztīrīšanai, kurā mēdz sakrāties piena paliekas, ko bērns ir atgrūdis. Vislabāk austiņu iztīrīt ar vates tamponu, bet sērs pats iztīrīsies. par to vecākiem nav jāuztraucas.

Deguns - parasti deguna tīrīšana nav nepieciešama. Ja tomēr tas jādara, šis darbiņš paveicams ar savirpinātu vatīti. Nereti bērnam pēc ēšanas var veidoties "aizlikts" deguns, taču visbiežāk bērns izšķauda pienu, ko ierijis par ātru. Var arī mēģināt iepilināt deguntiņā mātes pienu. Iesnas zīdaiņiem vecumā līdz trīs mēnešiem nevajadzētu būt, tā ir vīrusa saslimšana. Ja tomēr tā noticis, jāmeklē vainīgais tuvinieku lokā, kurš pie bērna piegājis slims. Šajā vecumā bērniem pašiem no sevis iesnas nerodas. Bieži vecāki jauc vienkārši "aizliktu" deguntiņu no iesnām.

Nagi - nagus jānokniebj ar speciālām knaiblītēm. Šķēres pediatre neiesaka lietot. Nadziņu vēlams nokniebt tad, kad bērns guļ. Roku nadziņi jānokniebj katru dienu. Un kas ir interesanti - vienu dienu nāksies nokniebt nadziņus vieniem pirkstiņiem, otru dienu - citiem.Nagi bērniem aug nevienādi, un nav jābrīnās, ka tie lūst. Līdzko pamani aplūzušu nadziņu, tas jānokniebj, lai mazais nesavainotos. Kāju nadziņi gan neaug tik ātri. Ārste minēja, ka kāju nadziņiem teju pusgadu var nepievērst uzmanību. Ja, kniebjot nagus, nejauši bērniņš nedaudz savainots, var lietot speciālu šķīdumu - betadīnu, kas ir jods ūdenī, bērnam tas "nekodīs".

Naba - to vairs neaiztiek. Kādreiz nabiņu līdz pilnīgai sadzīšanai smērēja ar briljantzaļo šķīdumu. Tagad ir cita tendence - nabai ar lielu kreveli ļauj pašai sadzīt un virsū neko nesmērē.

Vannošana - vannā bērnu var likt uzreiz, kā mazais pēc dzemdību vietas atgriezies mājās. ūdens temperatūrai jābūt nedaudz augstākai par zīdaiņa ķermeņa temperatūru. Mazuļiem tā var būt arī ap 37 grādiem pēc Celsija, var būt arī, pieaugušo skatījumā, pazemināta, bet bērniņam tas ir normāli. Vidēji ūdens temperatūrai jābūt ap 37 grādiem siltai. Ja vanno viens no vecākiem, bērns jāsatver zem pleciņiem, lai galviņa atbalstītos pret delmu. Nevajadzētu bērnu turēt zem pakauša, Ja vanno divi cilvēki, tad turēt var arī citādi. Jāpievērš uzmanība vietām, kur var sakrāties sviedri - padusītēs, pakausī, kāju locītavās, arī aiz austiņām. Vannot katru dienu nav nepieciešams, to var darīt divas reizes nedēļā, jo bērnam tīras drēbītes taču tiek mainītas katru dienu.

Ģērbšana - daudz jautājumu parasti ir par to, cik silti mazulis jāģērbj. Un ne velti - zīdaiņiem ir par vienu ādas kārtiņu, nekā pieaugušajiem, tādēļ viņi ātri zaudē siltumu. Ja bērnu kādu laiku turat kailu, telpa pirms tam noteikti jāuzsilda, sildītāju vēlams novietot tuvumā. Ja bērns nosalis, par to liecina auksts un sarkans deguns, bet rokas un kājas var būt vēsas arī tad, ja bērns nejūtas nosalis. Ja istabas temperatūra ir +24 grādi, tad cepurīti var nevilkt, ja zemāka - tad gan vajag. Bērniņi siltumu strauji zaudē tieši caur avotiņu. Arī zeķītēm jābūt uzvilktām.

Gultasvieta - zīdaiņiem apkārtējā vide var būt par skaļu. Jaundzimušos nevajadzētu vienkārši guldīt gultā, bet gan izveidot tādu kā midziņu, lai bērniņš justos droši. Mazulis dzīvo tādos refleksos, ka vēl pats nespēj valdīt pār savu ķereni, tādēļ ļoti svarīgi izjust siltumu sev apkārt. Ja bērns ir izģērbts un viņa rociņas netiek pieturētas, mazulis jūtas, kā kristu bezdibenī. Tādēļ svarīgi ir rociņas pieturēt pēc iepsējas tuvāk viņa paša ķermenītim. 

Uz vēdera jaundzimušo nelikt - nereti vecāki tik ļoti priecājas, ka, noliekot uz vēdera, bēbītis kādu laiciņu paceļ galviņu. Bet to nevajag darīt. Mazais galviņu vēl netur, un šāda darbība ir tikai refekss, kas viņam ir par grūtu. Dažreiz vecākus uztrauc, ka jaundzimušais "met" galviņu atpakaļ. Tas ir normāli, jo galviņu viņš nespēj noturēt, un viņa muguriņa ir daudz spēcīga, tādēļ arī galviņa tiek atliekta atpakaļ.

Mazas, iesārtas pumpiņas uz pakauša - tās sauc arī par stārķa knābjiem. Pediatre skaidro, ka tie asinsvadu paplašinājumi, un tie pāries paši.

Zīšanas tulzniņas uz lūpām - liecina par to, ka bērns labi ēd. Arī nav jākreņķējas, pāriet pašas no sevis.

Uz bērna sejas pumpiņas ar baltiem galiņiem - tā ir tā sauktā jaundzimušo akne, kas var parādīties ap trešo dzīves nedēļu, un ir kā vēstnesis koliku sākšanās periodam. Arī par šo akni nav jāuztraucas, lai gan vecāki domā, ka mazulim ir kāda alerģija. Vēderiņš šajā laikā netiek galā ar pieniņa pārstrādi, tādēļ arī parādās pumpiņas. Kolikas parasti ilgst līdz trīs nedēļām, un parasti bērns var raudāt pat trīs stundas no vietas. Šajā laikā vienkārši jāapbruņojas ar pacietību, bērniņš daudz jāauklē un tādās pozās, kas atvieglo sāpes vēderā.

Baltas pumpiņas pirmajās dzīves dienās - tie ir tauku dziedzeri, kas pāriet vienas dienas laikā.

Piena krevele uz mazuļa galvas - tā parādās ap trešo dzīves nedēļu un pamazām pārstāj veidoties tad, kad bērnu sāk piebarot. Kreveli par tīrīt ar dažādām eļļiņām, kas nesatur smaržvielas, piemēram, kokosa eļļu, zīdaiņu kopšanai paredzēto vai ar šī sviestu. 

Lobās āda - izskatās, ka ādiņa iet nost, bet arī par to nav jāraizējas. Tā ir saucamā vaska kārtiņa, kas nolobās, un to var nomazgāt vannā, ūdenim pieviennojot kādu eļļu. Parasti pazūd nedēļas laikā.

Kā norāda pediatre, bērns ar savu uzvedību signalizē par to, kā viņš jūtas. Ja bērns ēd, smaida un visādi citādi jūtas omulīgi, par nevienu no iepriekšminētajām lietām nav jāuztraucas. Runājot par iespējamām alerģijām, tās var parādīties vien no trešā dzīves mēneša. Vispirms izsitumi parādās pie ausīm.