Foto: PantherMedia/Scanpix
Bērnu audzināšana nav nekāds vieglais darbiņš, tajā nevar iegūt nekādus "bakalaurus un maģistrus", tādēļ ir svarīgi pašiem daudz izzināt un meklēt zelta vidusceļu jautājumos, kas skar bērnu audzināšanu. Ikviens vecāks taču vēlas savu atvasi izaudzināt par krietnu cilvēku. Piedāvājam četrus,vecākiem ļoti svarīgus, noteikumus, ko izstrādājuši psihologi.

1. Nosakiet prioritātes.

Katrā ģimenē pastāv kādi galvenie noteikumi. Piemēram, vieni vecāki bērnus noteikti gulēt liek plkst.21, pieprasa pa māju staigāt tikai čībiņās vai arī neļauj bērniem sēsties pie galda, kamēr kā pirmais to nav izdarījis tēvs. Tradīcijas ģimenē ieviešat jūs paši un tādēļ vajag mēģināt tās arī ievērot visos gadījumos.

2. Esiet konsekventi jeb nepiekāpīgi.

Vienmēr uzstājiet uz to, ka jūsu iepriekš noteiktie "dzelžainie" noteikumi, ir jāizpilda bez ierunas. Ja reiz iepriekš esiet noteikuši, ka sulu vai saldējumu varēs dabūt pēc pusdienām vai vakariņām, tad tā tam arī jābūt, un noteikumus nevienā gadījumā nedrīkst pārkāpt. Pat, ja bērns čīkst, mēģina jūs pierunāt un apsola, ka kārtīgu ēdienu ēdīs ar apetīti. Tieši tāpat ir ar mājas darbu pildīšanu skolas vecuma bērniem. Ja noteikums ir, ka pastaigas un rotaļas ar draugiem laukā ir atļautas vien pēc mājas darbu pildīšanas, tad nekādu atkāpju. Dažas reizes - un bērns pats būs pieradis pie šādas lietu kārtības un izpildīs visu jau bez ierunām.

3. Esiet vienoti.

Ļoti svarīgi, lai visi ģimenes locekļi būtu vienoti savā nostājā pret ģimenē noteikto noteikumu ievērošanu. Ja mamma saka "nedrīkst", bet vecmāmiņa vienmēr saka "drīkst", bet tēvs "drīkst" atļaujas teikt brīžos, kad sēž pie datora, tad bērns ir apjucis un sāk situāciju izmantot savā labā. Iznākums būs tāds, ka jūs, pieaugušie, viens otram sāksiet pārmest, ka bērns ir izlutināts. Tādēļ vienots viedoklis svarīgākajos jautājumos ir ļoti svarīgs.

4. Nebaidieties pateikt "nē".

Pirms sniegt savam dēlam vai meitai pilnīgu brīvību izvēlēties, kā rīkoties kādā konkrētā situācijā, uzdodiet sev jautājumu "Vai viņš/viņa tam ir gatavs?". Ja atbilde ir pozitīva, ļaujiet bērnam rīkoties, ja negatīva - pastāviet uz savu viedokli, pat, ja bērns par to izrāda neapmierinātību. nebaidieties no bērna asarām un aizvainojuma. Bez tiem neiztikt, gūstot dzīves pieredzi un attīstot savu personību.

Dažas piebildes, ko der ielāgot:

 - Drošība - jūs atbildiet par sava bērna dzīvi, tādēļ jums jāizlemj, kur atļaut vai neatļaut doties jūsu bērnam. Par iespējamiem riskiem jādomā vecākiem.

- Veselība - arī par to jārūpējas tieši vecākiem, tostarp uzstāt, lai saslimšanas gadījumā tiktu iedzertas ārsta izrakstītās zāles, neraugoties uz bērna protestiem to nedarīt.

- Pacietība - iemāciet bērnam pacietību jeb gaidīt, jo ne vienmēr vecāki acumirklī spēj izpildīt bērna iegribas.

- Savaldies - mācieties paši savaldīties, piemēram, gadījumos, ja bērns publiskās vietās uzvedās ne tā, kā jūs vēlētos. Nekad uz bērnu nekliedz un fiziski neietekmē citu cilvēku priekšā. Protams, to nevajadzētu darīt arī mājās, bet, jo īpašu publiskā vietā. Labāk izdomā, kā novērst bērna uzmanību, lai viņš pārtrauktu darīt palaidnības. 


Materiāla tapšanā izmantoti ārvalstu preses materiāli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!