Medikamentu lietošana grūtniecības laikā: riski un iespējas

Pastāv grūtniecības, kurās bez medikamentiem neiztikt

Kā valsts portālā grutnieciba.lv norāda profesore Dace Rezeberga, 3 - 5% dzīvi dzimušiem bērniem diagnosticē iedzimtas attīstības anomālijas. Tā kā jebkurš grūtniecības laikā lietots medikaments var radīt risku augļa attīstībai un visi riski nav zināmi, drošākais ir grūtniecības laikā lietot tik maz medikamentus cik vien ir iespējams. Tomēr sievietes ar psihiatriskām saslimšanām, epilepsiju, hematoloģiskām saslimšanām no medikamentu lietošanas nevar izvairīties. Šādos gadījumos būtiski ir izvēlēties iespējami drošāko medikamentu no piedāvātā klāsta, kas palīdz labi kontrolēt slimību un vienlaicīgi vismazāk ietekmēt augli.

Medikamentu izvēle zināmā mērā ir balansēšana starp ieguvumiem un risku, apzinoties, ka pavisam izvairīties no medikamentu izraisīta teratogēna efekta nav iespējams. Ir pilnīgi skaidrs, ka ir tādi medikamenti (piemēram, antibiotiķi no tetraciklīnu grupas), kurus grūtniecības laikā noteikti nedrīkst lietot. Taču izvēloties medikamentus kādas patoloģijas ārstēšanai, ārsts nonāk nopietnas izvēles priekšā. Ārstam, kas aprūpē grūtnieci, kurai nepieciešams nozīmēt medikamentus, ir labi jāpārzina slimības ietekme uz grūtniecības norisi, kā grūtniecības ietekmē slimības gaitu, ārstēšanai pieejamo medikamentu klāsts, to metabolisma īpatnības un izmaiņas grūtniecības laikā, kā arī devas un izvēle jāizdara, pēc iespējas panākot labu efektu ar vismazāko ietekmi uz augļa attīstību. Lai izdarītu pareizo izvēli, ir jāsaprot medikamenta darbības mehānisms un augļa attīstības kritiskie periodi kad augļa orgāni un sistēmas ir visjutīgākie uz teratogēno faktoru, šajā gadījumā medikamentu, iedarbību.

Kas ir teratogēni?

Teratogēni ir faktori, kas, iedarbojoties uz augli grūtniecības laikā, var izsaukt augļa bojā eju, iedzimtas attīstības anomālijas vai centrālās nervu sistēmas disfunkciju. Teratogēni traucē embrioloģisko attīstību, kavējot šūnu augšanu, attīstību, diferenciāciju, migrāciju.

Teratogēniem ir vairākas kategorijas:

- Medikamenti un ķīmiskas vielas,
- Infekciju izraisītāji (vīrusi, baktērijas),
- Fizikālie faktori (piem., karstums).

Teratogēnu faktoru iedarbības manifestācija var būt:

- Augļa bojāeja;
- Attīstības anomālijas;
- Augļa augšanas atpalicība;
- Funkcionāli traucējumi.

Augļa jutību pret teratogēnu faktoru iedarbību nosaka vairāki faktori. Loma ir iedzimtībai, teratogēnā faktora iedarbības laikam, kā arī katram teratogēnam aģentam ir specifiska iedarbība uz šūnām.

Augļa attīstības kritiskie periodi

Teratogēnu būtiskākā ietekme uz augļa attīstību ir no grūtniecības 15 līdz 60 dienai, t.i. tā sākas uzreiz pēc mēnešreižu aizkavēšanās un visbīstamākais ir grūtniecības pirmais trimestris.

Tiek arī pētīts, vai medikamentu iedarbība uz tēvu var izraisīt iedzimtas anomālijas pēcnācējiem. Daži medikamenti izmaina spermatozoīdu izmērus, formu un spermas produkciju. Tomēr šobrīd nav pierādījumu, ka teratogēni, iedarbojoties uz tēvu, atstātu tiešu ietekmi uz pēcnācēju attīstību. Pat, ja notiek grūtniecības iestāšanās pēc tam, kad tēvs saņēmis ķīmijterapiju vēža ārstēšanai, nenovēro iedzimtu anomāliju skaita paaugstināšanos. Visbiežāk lietotie medikamenti jauniem vīriešiem ir holesterīnu un asinsspiedienu pazeminoši līdzekļi ,un tie nav saistīti ar augļa anomāliju riska pieaugumu.

Visbiežāk medikamentu aprakstā risks grūtniecības laikā un risks krūts ēdināšanas laikā ir aprakstīts atsevišķi, jo tas var atšķirties, tā kā ne visi medikamenti šķērso placentu un izdalās ar mātes pienu.

Grūtniecības laikā augļa riska sadaļā tiek atspoguļota medikamenta potenciālā ietekme uz 4 veidu attīstības anomālijām: strukturālām anomālijām, mirstību, fizioloģisko funkciju traucējumiem, augšanas traucējumiem. Tiek norādīts, vai apgalvojumi ir balstīti uz dzīvnieku vai cilvēku pētījumiem. Ja ir novērota medikamenta nelabvēlīgā ietekme uz augli cilvēkiem, apraksts ietver specifisko anomāliju aprakstu, biežumu, atkarību no medikamenta devām un ietekmi dažādos grūtniecības laikos.

Ārstu atbildība par zāļu lietošanu grūtniecības laikā

Ārstam ir jāpārzina informācija, kas ir būtiska zāļu lietošanai grūtniecības laikā, krūts ēdināšanas laikā un sievietēm reproduktīvajā vecumā, kā arī informāciju par risku, ja medikaments lietots ļoti agrīnā grūtniecības laikā, kad sieviete vēl nav zinājusi par grūtniecības iestāšanos. Lai nozīmētu zāles grūtniecei, ir jānoskaidro riskus, kādus grūtniecei un auglim rada slimība, kuru paredzēts ir ārstēt, devu piemērošana grūtniecības laikā, blakusparādības, kas ir unikālas grūtniecības laikā un saistītas ar zāļu lietošanu.

Jānoskaidro, vai ir nepieciešami kādi izmeklējumi zāļu lietošanas laikā (piemēram, asins glikozes līmeņa noteikšana medikamentiem, kas izraisa hiperglikēmiju grūtniecēm, medikamenta seruma līmeņa noteikšana) vai kāda papildus medikamenta nozīmēšana (piemēram, gadījumos, kad medikaments pazemina folskābes līmeni, kas nepieciešama normālai nervu caurules attīstībai auglim, nepieciešama papildus folskābes nozīmēšana). Jāpaskaidro, kādas komplikācijas jaundzimušajam var rasties, kas saistītas ar zāļu lietošanu grūtniecības laikā, to atgriezeniskums un nepieciešamība veikt kādu iejaukšanos/izmeklējumus pēc bērna piedzimšanas. Būtiska ir arī informācija, vai un kā medikaments ietekmē dzemdību procesu (piemēram, vai neatstāj ietekmi uz koagulācijas sistēmu).

Ārstiem ir nepieciešamās zināšanas, vai zāles ir piemērotas lietošanai krūts ēdināšanas laikā - vai tās ietekmē piena produkciju, vai izdalās ar krūts pienu, ja izdalās, tad kādā koncentrācijā, kāda būtu zāļu potenciālā zāļu ietekme uz bērnu caur krūts pienu. Klīnisko apsvērumu sadaļā atrodamas rekomendācijas, kā samazināt zāļu ietekmi uz bērnu - piemērota barošanas laika izvēle, piena atslaukšana, barošanas pārtraukšana, potenciālā zāļu ietekme uz bērnu, efekta monitorēšanas rekomendācijas un devu piemērošana laktācijas periodam.

Kas jāņem vērā, grūtniecības laikā lietojot medikamentus:

1. Katrai grūtniecei pastāv grūtniecības neiznēsāšanas un augļa anomāliju risks, nesaistīts ar medikamentu lietošanu;

2. Nav neviena līdz galam droša medikamenta lietošanai grūtniecības laikā;

3. Laba slimības kontrole grūtniecības laikā noved pie vislabākā iespējamā grūtniecības iznākuma mātei un auglim, tāpēc pastāvot klīniskām indikācijām, medikamentus slimām sievietēm noteikti ir jālieto, bet ārstam ir jāprot izvēlēties vispiemērotākās zāles, sabalansējot ieguvumus ar riskiem un to saprotamā veidā arī paskaidrojot grūtniecei.