Kas ir augsta temperatūra?
Āgenskalna klīnikas pediatrs Edgars Mednis norāda, ka jēdziens augsta temperatūra tiek izprasts pilnīgi dažādi. Ir vecāki, kuri jau +38 grādu lielu temperatūru uzskata par augstu, taču mediķu vidū valda citāds viedoklis – augsta temperatūra ir +40 grādu. Jā, tā patiesi ir augsta, bet ne dzīvībai bīstama. Arī zīdainītim, piemēram, +39 grādu temperatūra nav dzīvībai bīstama. Protams, ar pavisam maziem zīdainīšiem jābūt daudz uzmanīgākiem, nekā lielākiem bērniem, bet parasti dažus mēnešus veciem bērniem nemaz tik augsta ķermeņa temperatūra tik bieži nav sastopama. Kā saka dakteris, viņa mīļākā temperatūra esot +38-39 grādi, jo tā ir normāla organisma aizsrgreakcija pret kādiem iekaisīgiem procesiem. Tā ir kā signāllampiņa, kas deg, lai parādītu, ka organisms sācis cīņu.
Rīcības plāns
Ko darīt, ja bērns deg kā ugunīs? Pēc Medņa teiktā, noteikti nevajag temperatūru mākslīgi pazemināt, proti, dod zāles, ja vien, protams, nav dzīvībai bīstami apstākļi – krampji, elpas trūkums. Pirmā palīdzība ir šķidrums, kas bērnam jāiemāna jebkādā veidā. Ar zīdaiņiem jābūt uzmanīgākiem, tiem jāpievērš lielāka uzmanība un var uzskatīt, ka deg divas nevis viena signāllampiņa. Ja augsta temperatūra ir zīdainītim, tad tas noteikti jāparāda ārstam, lai atrastu cēloņus šai paaugstinātajai temperatūrai. Savukārt piecgadniekiem, piemēram, +39 grādu temperatūra var turēties četras dienas, un tas būs pavisam normāli. Vienīgais, jādzer ļoti daudz šķidruma – litrs līdz pusotrs dienā. Un te nav vārdiem vietas, ka bērns tādu šķidruma daudzumu nevar izdzert – var gan. Bērni ļoti labi pat ar sāpošiem kakliem var iedzert tēju, ūdeni, var dot zupu, sulu, kompotus – visu, kas palīdz uzņemt šķidrumu. Vienīgais, kas jāņem vērā, sula jālieto ierobežotā daudzumā, jo tā lielos daudzumos var izraisīt alerģisku reakciju. Bet visā visumā, pēc daktera teiktā, temperatūra ir ļoti pozitīva lieta.
Kāpēc svarīgi mākslīgi nepazemināt temperatūru?
Ārsts izstāsta vienu nesenu gadījumu iz dzīves. Atnāk mamma un stāsta, ka bērnam neliels klepus un jau kādu ilgāku laiku turas temperatūra +37,1. Jā, atzīstas, ka pirms tam bijusi augstāka temperatūra, tad to ar zālēm pazeminājusi, līdz vispār pazudusi, bet tagad netiekot vaļā no kārtējās saslimšanas. Mednis uzsver, ka šis ir rezultāts iepriekšējai saslimšanai, kad mamma, dodot zāles, atņēmusi iespēju organismam pašam cīnīties. Un tagad nav nekāds brīnums, jo iekaisīgais process ir "iesprūdis".
Mednis, skaidrojot temperatūras labās īpašības, norāda, ka tā fiziski sadedzina mikrobus, radot vidi, lai tiem nepatiktu tur dzīvot. Temperatūra aktivizē visas organisma aizsargsistēmas, tik vienkāršos vārdos ārsts mēģina vecākiem izskaidrot, kāpēc temperatūru nevajadzētu mākslīgi "nosist".
Cik dienas var degt signāllampiņa?
Trīs dienas bērnam var būt augsta temperatūra, un vecākiem nevajadzētu mākslīgi to pazemināt. Pēc trīs dienām vēlams ārsta apmeklējums vai vizīte mājās, lai atrastu temperatūras cēloņus, bet kopumā – ļoti augsta temperatūra var būt pat nedēļu, ja mums ir zināms tās iemesls un tiek darīts viss iespējamais, lai to novērstu. Tas viss pie nosacījuma, ja bērns adekvāti daudz dzer un čurā. Tad viss ir kārtībā – organisms cīnās un mediķu valodā tas ir labs rādītājs.
Ar zīdaiņiem nedaudz citādi. Jāraugās, vai bērniņš normāli čurā. Ja pampers pusi dienas ir sauss, tas nozīmē, ka viņam organismā trūkst šķidruma. Noteikti jāmeklē ārsta palīdzība.
Bērna uzvedība
Bērni augstu temperatūru parasti panes ļoti labi, bet vecākiem jāvēro viņu uzvedība. Ja bērna ar +39 grādu temperatūru jūtas adekvāti slikti pie šādas saslimšanas, tad viss kārtībā. Proti, bērns tāpat vēlas dauzīties, runāties, ir pietiekami aktīvs. Savukārt, ja bērns jau pie +38 grādiem ir apātisks, neko nevēlas, tikai guļ, tad ārsts jāmeklē ātrāk un nevajag gaidīt trīs dienas, kas ir norma augstai temperatūrai, lai iztiktu bez mediķu palīdzības. Dažreiz ir tā, ka bērns ir apātisks, bet, kad sadzeras šķidrumu, atdzīvojas un atkal viss ir kārtībā. Vecākiem jābūt vērīgiem un gudriem.
Šķidrums ir pats galvenais, lai bērnam palīdzētu pie augstas temperatūras. Būtu jāpaseko arī līdzi mazuļa urīna krāsai – ja tā ir gaiša, viss kārtībā. Ja bērns čurā biežāk, arī viss normāli, bet, ja sāk čurāt dzeltenu un ar asu smaku, tas ir trauksmes zvans, ka šķidruma organismā nepietiek.