<a rel="cc:attributionURL" href="https://www.flickr.com/photos/75362274@N05/">Praveen Kumar</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/">cc</a>
Dzemdības ir viens no skaistākajiem brīžiem sievietes mūžā, bet nereti arī viens no sāpīgākajiem, vismaz fiziski. Jā, šāds stereotips mājo ļoti daudzu sieviešu prātos, taču patiesībā, ja vien tam laikus gatavojas, dzemdēt iespējams arī bez sāpēm. Tā uzskata starptautiskā pasniedzēja, Krievijas mājdzemdību vecmāte un psiholoģe Svetlana Akimova, kura pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā un vadīja pirmsdzemdību semināru, kurā piedalījās arī portāls Cālis.lv

Savās dzemdībās būt pašai

Viens no svarīgākajiem noteikumiem, ko topošajai māmiņai, gatavojoties dzemdībām, vajadzētu ievērot – nemēģināt sevi pārveidot, bet būt pašai. Proti, ja sieviete pēc dabas ir enerģiska, sportiska, nevajadzētu iedomāties, ka dzemdībās viņa pēkšņi pārvērtīsies un klusiņām elpos iepriekš apgūtus elpošanas vingrinājumus, bez ierunām klausīs vecmāšu, ārstu vai dūlu ieteikumus. Vai otrādi – sievietei patīk darboties, nesteidzoties, visu lēnām apdomāt, tad kāpēc jādomā, ka dzemdībās šī grūtniece taps nevaldāma? Protams, šis ir pārspīlēts salīdzinājums, norāda vecmāte Akimova, bet toties vieglāk uztverams.
Lai sagatavotos dzemdībām, pirms tam ar sevi ir jāstrādā, jāatrod sev vispiemērotākais speciālists – dūla vai vecmāte, kas palīdzēs nokļūt finiša taisnē vislabākajā sagatavotības pakāpē. Jebkura prakse ļauj sevi saprast, dzirdēt sevi, atvērt sevi, rast iespēju pieņemt sevi tādu, kāda tu esi.

Pieredzes stāstiņi no vecmātes darba

Sieviete – pēc profesijas mediķe, ar labu izglītību, enerģijas pilna – dzemdē piekto bērnu, vecmāte Akimova gatavojas mājdzemdībām, piedalījusies arī iepriekšējo četru bērnu dzemdībās. Dzemdības sākās agri no rīta, uz skolu un bērnudārzu jāizvada pārējie četri bērni. Kontrakciju laikā grūtniece pūš un elš, līdz ko tās pāriet, izkoriģē, kuram bērnam kuru cepuri vilkt, vīrs tiek instruēts, lai vienam no bērniem nodrošina aukli, vēl kontrakcijām pa vidu sieviete konsultē savas pacientes. Šī sieviete dzīvē pagūst visu – audzināt pulciņu bērnu, strādāt un turpināt izglītošanos, tādēļ gaidīt, ka viņa klusumā tagad elpos, nav pareizi. Tādēļ, pēc vecmātes Akimovas teiktā, ir svarīgi saprast, kāda ir topošā mamma, uz kādiem resursiem viņa dzemdībās spēs balstīties. "Kā mēs esam uzbūvētas, tā arī dzemdējam. Tas ir jāatceras – kā tu dzīvo, tā arī dzemdēsi,"smaidot atzīst Akimova, kura pati ir mamma trim bērniem.

Sieviete, kuras darbs saistīts ar pacietīgu gaidīšanu. Viņai patīk lēnām un rūpīgi paveikt darāmo. Tādas bija arī viņas dzemdības, ilgas un pacietīgas, viens centimetrs dzemdes atvēruma trijās stundās. Viņa atzinusi, ka kaitina elpošanas vingrinājumu, un vecmāte respektē šādu grūtnieces izvēli, jo ir virkne citu veidu, kā sadarboties ar sāpēm. Tām, kurām nepatīk elpošanas vingrinājumi, parasti patīk skaņas. Piemēram, skaļa dziedāšana. Ir sievietes, kurām patīk konkrētas instrukcijas, patīk, ka dzemdības virzās "pa plauktiņiem", viņas visbiežāk jutīsies mierīgāk, ja kopā tiks atkārtoti elpošanas vingrinājumi. Emocionāli jutīgākām šāds plāns savukārt nederēs, viņām ir jāizbļauj vai citādi jāizdzīvo kontrakciju laiks, piemēram, izmantojot dzemdību deju. Pēc Akimovas teiktā, ķermenis spēj pats pateikt konkrētas lietas, tikai jāprot tās izprast. Un šo spēju var iegūt, laicīgi trenējoties. Un patiesība ir tāda, ka sieviete spēj piedzemdēt bērnu bez sāpēm, tikai jābūt gatavai sadarboties ar savu ķermeni un prātu.Akimova dzemdības bez sāpēm skata kā izņēmumu, bet gatavo sievieti spējai sadarboties ar sāpēm un ka sāpes būs.

Vecmāte Rīgā vadīja semināru, kurā varēja izmēģināt unikālas ķermeniski orientētās prakses, lai sajustu, kā bailes pāriet uzticēšanās. Katra semināra apmeklētāja varēja apjaust, kādi ir viņas atbalsta punkti dzīvē un kādi tie var būt dzemdībās, kā arī bija iespēja izmēģināt īpašas dzemdību gatavošanās metodes - dzemdību deju un dzemdību teātri. "Nav vajadzības pirms dzemdībām sevi pārveidot. Ir labi jāsaprot, kāda esi un balstīties uz to. Caur ķermeniski psiholoģiskajām metodēm, kuras izmantosim seminārā, to var ļoti labi ieraudzīt, sajust," saka Akimova.

Dzemdības ir kolektīvs darbs

Lai gan Krievijā patlaban uznācis "solo dzemdību bums", vecmāte norāda, ka dzemdības nemaz nevar būt vienas personas darbs (par "solo" dzemdībām Cālis.lv pastāstīs citā reizē). Pat, ja sieviete dzemdē liftā, tur ir viņa un viņas bērniņš. Tādēļ Akimova uzskata, ka dzemdības patiesībā ir tāds grupas process. Dzemdību laikā atveras ne tikai sievietes dzemdes kakls, bet arī sirds un dvēsele, un, ja šajā procesā vēl klāt ir bērniņa tēvs, dūla, vecmāte vai vēl kāda tuva persona, tad tā jau ir kolektīva enerģija. Lai paspilgtinātu to, kādu efektu spēj radīt kolektīvās dzemdības, vecmāte izstāsta kārtējo pieredzes stāstu no kādām dzemdībām Krimā, kur komūnā dzīvojuši daudzi cilvēki, un tās notikušas jūras krastā. Vecmāte atzīst, ka viņai vēl nekad neesot bijušas tik spēcģas sajūtas, kā piedaloties šajās kolektīvajās dzemdībās.

Bija septembris, dzemdētāja bija iepriekš izvēlējusies klusu līcīti Melnās jūras piekrastē. Topošie vecāki sameklēja no komūnas norobežotu vietu, vīrs to speciāli sagatavoja - jābūt, piemēram, siltam, seklam ūdenim, nedrīkst būt lieli akmeņi. Apkārtējie zināja, ka sieviete tur dzemdē, parūpējas par ūdens pienešanu, sīkumiņiem, bet ar fizisku klātbūtni nepiedalījās. Lai gan pārēji neasaistēja dzemdībās, komūnas locekļi bija nomodā par šo sievieti.

Vēl vienas dzemdības, kas Akimovai spilgti palikušas atmiņā, ir kādas sievietes atkārtotas dzemdības pilsētā, bet arī īpaši izraudzītos apstākļos. Tajās kopā piedalījās divas vecmātes, dzemdētājas dēls, vīrs, draudzene, viņas meita, krustmāte un mamma, un tās bija brīnišķīgas dzemdības. Akimovai bijusi tāda sajūta, ka notiek kaut kas ļoti pareizs, ka bērniņu gaida visa ģimene. Iepriekšējās dzemdības sievietei ilgušas trīs dienas, bet šīs – četras stundas. Pirmais bērns dzimis, jo starp sievieti un bērna tēvu nebija saskaņas, viņš bija precēts, dzīvoja savā ģimenē un šo bērniņu īsti nebija gaidījis. Toreiz sieviete teikusi, ka dzemdēs bērnu priekš sevis, un viss dzemdību process bijis kā pretestība. Otrajās dzemdībās tā pati sieviete bijusi pavisam citāda, jo gaidāmā bērniņa tēvs viņu pa šo laiku ir apprecējis, viņš bija blakus dzemdību laikā, un sieviete dzemdību laikā burtiski bijusi svētlaimē. Viņa teikusi, cik ļoti vīrs palīdzējis dzemdību gaitā, lai gan viņš pat nepieskāries dzemdētājai, bijis tikai tuvumā. Akimova uzsver, cik ļoti svarīga ir šī grupas enerģija, lai topošā māmiņa varētu izbaudīt savas dzemdības. Un bērniņš piedzimis patiesi ģimeniskās dzemdībās.


Lai pārliecinātu citas sievietes, ka dzemdības ir iespējamas bez sāpēm, jau pavisam drīz Cālis.lv padalīsies pieredzes stāstā no Latvijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!