Leļļu pasaules aristokrātei – marionetei veltīta izstāde

Marionešu kā leļļu teātra formas vēsture Latvijā saistās ar 19.gadsimta beigām un Ivana Rudenkova vārdu, savukārt Latvijas Leļļu teātrī šī leļļu forma ienāca līdz ar Sanktpēterburgas Teātra mākslas akadēmijas docentu un marionešu teātra "MINI-DLIN" māksliniecisko vadītāju un režisoru Aleksandru Mindļinu. 2005.gadā viņš kopā ar savas marionešu vadīšanas meistarklases studentiem, jaunajiem leļļu teātra aktieriem iestudēja diplomdarba izrādi - Prospēra Merimē "Karmena. Versija". 2007.gadā tapa izrāde pieaugušajiem – "Kurš no mums ir sapinies?" un 2009.gadā tika plānots arī iestudējums "Kazanova". Šai izrādei pirmo reizi Latvijas Leļļu teātra darbnīcās pašrocīgi tika izgatavotas marionetes – skaitā ap 30, tomēr dažādu apstākļu dēļ izrādes veidošana tika pārtraukta, iestudējumam paliekot nepabeigtam.

Marionešu leļļu sistēma savas pastāvēšanas zelta laikmetu piedzīvoja viduslaikos un renesansē, taču tās saknes meklējamas daudz senākā pagātnē, kad marionetes kalpoja par īpašu reliģisko rituālu sastāvdaļu. Šī ir viena no senākajā leļļu sistēmām – pazīstama jau senajā Āzijā, Ēģiptē, Grieķijā un Romā.

Marionetes no savas pastāvēšanas sākuma bija saistītas ar sakrālo un mistisko dzīves daļu, raisot interesi un pievelkot ar savu noslēpumainību domātāju un mākslinieku prātus visos laikmetos. Pateicoties savai smalkajai un niansētajai sistēmai, tās dažādos uzskatīja par dievišķām, ideālu iemiesojošām un mistiskām. Marionetes iemiesoja Dieva-cilvēka attiecību struktūru, ideju, ka cilvēks ir tikai lelle kādu augstāku spēku rokās. Meistari, kas pilnveidoja leļļu izgatavošanas mākslu un vadīšanu līdz tādam līmenim, ka panāca tās pilnīgu līdzību cilvēkam, ieguva Dieva statusu.

Marionete ir komplicēta lelle ne vien izgatavošanas, bet arī vadīšanas procesā. Marionešu karalis un virtuozs – vācu aktieris Albrehts Rozers uz jautājumu, cik ilgi viņš gatavo lelli, reiz atbildēja: "Mūžīgi... Darbnīcā marioneti pagatavot nevar, tā uzlabojas un iegūst pilnību procesā."