Iesākumam - kā nevajag runāt ar bērnu par seksu
Runājot "par To", nekādā gadījumā nedrīkst bliezt kā no automāta: "Nu, lūk, tu jau esi pietiekami liels un mēs ar tevi tagad runāsim par seksu." Tas var bērnā radīt trauksmi un pat nobaidīt.
Sarunās "par To" nevajadzētu būt nepārliecinātam, mulst, sarkt, novērst acu skatu vai, kas vēl ļaunāk – uztaisīt lielas acis. Mīlēšanās nav kaut kas, par ko būtu jākaunas, un bērnam tas jāsaprot.
Nevajag "par To" runāt pārāk emocionāli. Nevajag stāstīt detaļas, kuras bērnam vēl nebūtu vēlams zināt. Nevajag izrādīt savas jūtas un pārdzīvojumus, ja bērns pats par to nejautā konkrēti.
Ja jūsu bērns pats interesējas par seksa tēmu un uzdod kutelīgus jautājumus, nemūciet no atbildēm, atgaiņājoties ar tukšām frāzēm. Piemēram, tādām kā: "Tev vēl agri to zināt" vai "Kur tu dzirdēji tādus jautājumus?" Ja viņš prasa pats, atlieciet visus darbus un parunājiet ar viņu patiesi. Ir pienācis laiks…
Kad sāksiet runāt "par To", neievelciet sarunu. Bērns spēj koncentrēties 10 līdz 15 minūtes. Pacentieties laicīgi padomāt, kojūs teiksiet un iekļauties laikā. Skaidrs, ka visu pa šo laiku nepaspēt izstāstīt, taču tāds arī nav uzdevums. Jāpasaka tikai pamatlietas.
Nekad nemēģiniet uzsākt sarunu ar bērnu par seksu, izgāžot uz viņa galvas tonnu informācijas par izsargāšanos, lai izsargātos… Jā, tas arī ir jāzina, bet pēc tam, kad būsiet paskaidrojuši, no kurienes rodas bērni. Pēc sarunas "par To" nelieciet bērnu "atkārtot stundu", lai pārliecinātos, ko viņš atcerējies un sapratis.
Kā vajadzētu runāt ar bērnu par seksu?
Psihologu domas par šo jautājumu atšķiras – bērnam jāstāsta par seksu vienkārši un godīgi. Piemēram, kā jūs viņam stāstītu par ūdens ciklu dabā vai cilvēka asinsvadu sistēmu.
Vienkārši – nozīmē pasniegt informāciju tādā formā, kādā tā par visiem 100% būtu bērnam saprotama. Bērni ir dažādi un sarunai par seksu jābūt atbilstošai konkrētā cilvēka interesēm un īpatnībām. Viņam ir tēlainā domāšana? Pastāstiet "par To", izmantojot zināmo piemēru par putekšņlapām un drīksnām. Viņš ir reālists un vairāk jautājumiem pieiet analītiski? Pastāstiet viņam, kā ir, piemēram, šādi:
Kā bērns nokļūst mammas vēderā? – Mammai ir īpaša sēkliņa (maza šūniņa) un tētim arī ir īpaša sēkliņa. Tētis iedod savu sēkliņu mammai, tās savienojas mammas vēderā un pārvēršas par mazu cilvēciņu, kurš sāk augt.
Kā tēta sēkliņa savienojas ar mammas? – Tētim ir garš penis, kā koka stienītis. Mammai lejā ir plaisiņa, ko sauc par vagīnu. Tētis ieliek savu peni mammas vagīnā, un tur no viņa ieiet tēta sēkliņa. Un mammas sēkliņa sēž viņas vēderā un gaida. Tēta sēkliņa piesteidzas pie mammas sēkliņas un viņas savienojas.
Iespējas pastāstīt "par To" vienkārši un tajā pašā laikā taktiski un godīgi ir ļoti daudzvedīgas. Pacentieties izvēlēties savam bērnam piemērotāko.
Godīgi – tas nozīmē neko neslēpjot, bet arī nemazinot vai nepalielinot nozīmi, un nenoklusējot. Ja jums ir grūti par to runāt pašiem, varat izmantot attiecīgu literatūru un pateikt savam bērnam tā: "Es neatceros, no kāda vecuma puikām var būt bērni, mēs varam kopīgi paskatīties, ko raksta par to grāmatā."
Atvaino, es šobrīd nevaru ar tevi parunāt par seksu
Bieži vien notiek tā, ka sarunā "par To" bērns uzdod jautājumus, liekot vecākiem sarkt. Jautājumus, no kuriem gribas paslēpt galvu spilvenā vai kā bērnam ielīst skapī un "pārsēdēt" problēmu tur. Ja jūsu bērns jums uzdod jautājumus, uz kuriem ir grūti rast atbildes, labāk pateikt to godīgi: "Piedod, es tagad nevaru runāt ar tevi par to, bet pēc pāris stundām noteikti atbildēšu uz taviem jautājumiem. Pa šo laiku jūs var sagatavoties, padomāt un noteikti izpildīt savu solījumu.
Vēl joprojām jums ir grūtības uzsākt sarunas ar bērnu par seksu?
Iegūstiet nedaudz informācijas par seksu: grāmatas par seksuālo audzināšanu, kas domātas tieši bērniem, videosižeti, kur profesionāli psihologi vienkāršā un saprotamā vārdā stāsta bērneļiem par seksu; ierakstus, materiālus no interneta, kuri pēc jūsu domām, būs noderīgi bērniem u.tml. Kurš gan labāk kā mīloši vecāki zina, kā tieši ar dārgo bērnu pārrunāt šo kutelīgo materiālu?
Nepaļaujieties uz to, ka bērns pats uzzinās par seksu
Pēc psihologu domām, liela kļūda ir vecāku cerība, ka bērns pats uzzinās par seksu, kad pienāks laiks. Ļoti bēdīgi, ka lielajā vairumā gadījumu tā arī notiek – viņš uzzina par mīlēšanos no draugiem, no interneta un citiem avotiem, bet nekas labs no tā nesanāk, jo, kā likums, tādu informāciju bērns uzņem izkropļoti un nepareizi. Tam var būt bēdīgas sekas līdz pat seksuālām problēmām ar pretējo dzimumu pieaugušā vecumā.
Bērni – gudrākie dabas radījumi
Jā, jā, pēc psihologu domām, bērni ir paši gudrākie dabas radījumi. Viņi intuitīvi jūt, kādus jautājumus vecākiem var uzdod un kādus ne, un ļoti bieži saviem jautājumiem rod labvēlīgu situāciju. Prasa par intīmo mammai, kad tētis nav blakus vai runā par specifiskiem seksa jautājumiem, kad blakus nav vecmāmiņa.
Un, visbeidzot, ievērosim – bērns sarunā par seksu mulst ne mazāk kā jūs neatkarīgi no tā, vai viņš pats uzdod jautājumus vai jūs runājat par seksa tēmu. Tāpēc skaidrojiet iespējami taktiski, izmantojot spilgtus tēlus no dabas, asociatīvo izpratni un vienkāršus zīmējumus.
Izmantots materiāls no top.thepo.st