Bāriņtiesa - ģimenes glābēja vai spīdzinātāja? Stāsts par sievieti, kura zaudēja vīru un ieguva mantojumu  (101)

Par sievieti un viņas "attiecībām" ar bāriņtiesu portālam Delfi.lv stāsta ģimenes draugs Modris Pakulis:

"Liktenīgajā dienā manas māsas mazmeitai bija 31, viņas vīram 34 gadi. Kopā viņi bija pavadījuši 12 gadus. Abi paši saviem spēkiem bija sasnieguši Latvijas apstākļos pieņemamu dzīves līmeni. Abi bija apmierināti ar saviem darba apstākļiem šeit pat, Latvijā. Bija paspējuši iekrāt iemaksu dzīvoklim, kurā cerēja sagaidīt un audzināt savu pirmo bērniņu, kura piedzimšana bija paredzēta nākamo divu nedēļu laikā.

Te pēkšņi, negaidīti skarbais liktenis mainīja ģimenes plānus. Ar sirdi saistītām komplikācijām nomira vīrs. Viņam nebija lemts satikt savu dēliņu, kurš piedzima divas nedēļas pēc tēva nāves. Šai laikā māmiņa bija dekrātā. Audzinot dēliņu, ar radu un draugu gādību, jaunā māmiņa likteņa nežēlības laika gaitā pārcieta. Bet tad, apmēram gadu pēc dēla piedzimšanas, māmiņai bija lemts stāties jaunu neērtību un pārbaudījumu priekšā. Viņas ikdienā iesaistījās iestāde - bāriņtiesa. Šī iestāde "tēloja" bērna interešu aizstāvētāju, izliekoties, ka rūpējas par bērna tiesībām. Bāriņtiesas uzdevums  it kā, bija nosargāt mantojuma daļu, kura pienākas bērnam no nelaiķa tēva - ja nu gadījumā, mātei ienāktu prātā šo mantojuma daļu "piesavināties" sev. Šis mantojums sastāvēja no diviem bankas kontiem ar kopēju vērtību - 288,53 eiro, un no dzīvokļa kredītam iemaksātā iekrājuma, apmēram 12 000 eiro. Pēc Latvijas mantojuma likumiem, no minētajiem cipariem puse būtu uzskatāma kā bērna mantojuma daļa.

Bāriņtiesa, bruņota ar šiem Latvijas valsts neveiklajiem likumiem un ar neiedomājami birokrātisku "papīrošanās" politiku, ievilka māmiņu un gadu veco bērniņu, savā izveidotajā tiesību "aizstāvēšanas" procesa "džungļos". Lai apmierinātu valsts un bāriņtiesas prasības, māmiņa bija spiesta kādas 25 reizes apmeklēt dažādas iestādes. Bieži, neskatoties uz nelabvēlīgiem laika apstākļiem un citām neērtībām, māmiņa uz šīm iestādēm bija spiesta ņemt līdz un "spīdzināt" savu gadu veco dēliņu. Nevēlos rēķināt, cik šie, reizēm lietderīgie, bet biežāk bezjēdzīgie, iestāžu apmeklējumi, ģimenei izmaksāja par transportu. Skaidrā naudā notāriem un dažādu līgumu noformēšanai, ģimenes iztikas krājumi "izkūpēja" par 607,50 eiro.

Šīs bāriņtiesas "rūpes" būtu novedušas jauno ģimenīti bankrotā, ja kādam draugam nebūtu iespēja un vēlme palīdzēt māmiņai "izrāpties" no šīs valsts iestāžu radītās birokrātiskās bedres. Par nožēlu, ar naudu, kuru māmiņai deva labvēļi, lai ģimenei palīdzētu izdzīvot līdz laikam, kad māmiņa atgriezīsies darbā, "dāsnā" bāriņtiesa viņai uzspieda barot valsts birokrātisko aparātu un notārus.

Pašreiz māmiņa uz laiku var ievilkt elpu. Nākamais murgs māmiņai gaidāms pēc gada. Tad un katru gadu līdz bērna 18 gadu saniegšanai, māmiņai reizi gadā jāpārliecina bāriņtiesa, ka nav iztērējusi bērna mantojumu. Jāpierāda, ka nokārtoti ir komunālie maksājumi, nodokļi, kredīts utt. Līdz bērna pilngadības sasniegšanai māmiņai ir aizliegts pārdot vai izīrēt šo bērnam un sev piederošo dzīvokli bez bāriņtiesas atļaujas. Lai šai ģimenei būtu iespēja "atkratīties" no bāriņtiesas "gādības", piedāvāju sekojošu risinājumu:

1. Ar manu palīdzību, māmiņa izpirks visas bāriņtiesas taisnīgi aprēķinātās bērna mantojuma daļas.
2. Izpirktā naudas summu māmiņa noguldīs bāriņtiesai pieņemamos fondos un iestādēs uz laiku, līdz bērna pilngadības sasniegšanai.
3. Iesaku bāriņtiesai un arī Latvijas limumdevēju iestādēm nekavējoties ķerties pie pašas sistēmas izvērtēšanas un izlabošanas tā, lai novērstu līdzīgus gadījumus nākotnē iedzīvotājiem, kuri jau pārāk cietuši no likteņa nežēlībām, un kuriem nav glābēji no malas. Pretējā gadījumā Latvijas valstij var nākties maksāt kartējo sodu par cilvēktiesību pārkāpumiem."

Tieslietu ministrijas komentārs, ko portālam Cālis.lv sniedza ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska:

"Civillikums aizsargā bērna mantošanas tiesības, paredzot, ka par bērnam pienākošos mantojuma daļu otram vecākam ir jārīkojas atbilstoši Civillikuma normām, kas paredz aizbildņa pienākumus rīcībai ar nepilngadīgā mantu. Tikai tajos gadījumos, kad mantojums ir tik mazs, ka to sadalot nav iespējams uzturēt nepilngadīgos bērnus, tad pārdzīvojušam laulātam ir tiesība pārvaldīt un lietot visu nedalīto mantojumu, bet laulātam no visa mantojuma ienākumiem jāsedz vispirms uzturlīdzekļi bērnam (Civillikuma 394.pants).

Tas, ka bērns ir nepilngadīgs, nav šķērslis mantot un likuma mērķis ir nodrošināt, lai bērnam no mirušā vecāka pienākošais mantojums tiktu pēc iespējas saglabāts līdz tam brīdim, kad bērns pats varēs ar to rīkoties. Tas uzliek zināmu administratīvu slogu otram vecākam, jo rīcība ar bērnam pienākošos mantu vairākos būtiskākos jautājumos ir jāskaņo ar bāriņtiesu, kā arī ir ikgadēji jāsniedz norēķins. Tāpat arī likumā ir noteikta virkne izņēmumu, kādos gadījumos ir iespējams izmantot arī mantotos nepilngadīgā līdzekļus, proti, kādos gadījumos ir iespējams mantu pārdot, izmantot uzturam, parādu segšanai un kādos gadījumos attiecīgo darbību veikšanai ir jāsaņem bāriņtiesas atļauja.  Visi šie nosacījumi ir noteikti Civillikumā, jo īpaši Civillikuma 269.-338.pantā. Visām bāriņtiesas prasībām ir jābūt atbilstošām likumam (samērīgām un pamatotām) un vērstām uz bērna interesēm, kas šajā gadījumā ir nodrošināt bērnam pienākošos mantojuma saglabāšanu, pārvaldīšanu, kā arī, ja nepieciešams mantojuma līdzekļu izlietošanu bērna vajadzībām un interesēm.

Tomēr to, vai ir bijuši kādi pārkāpumi bāriņtiesas rīcībā, Tieslietu ministrija nevar izvērtēt, jo jautājums par bāriņtiesas rīcību ir Labklājības ministrijas kompetences jautājums."

Un ko par šo situācija saka Labklājības ministrija? Skaidro ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče:

"Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija varētu izvērtēt bāriņtiesas rīcības atbilstību bērna interesēm tad, ja saņemtu bērna mātes parakstītu iesniegumu. Uz tā pamata tiktu izprasīti un izvērtēti konkrētās bāriņtiesas lietvedībā esošie lietas  materiāli. Diemžēl, bet sniegt objektīvu vērtējumu, balstoties tikai uz trešās personas sniegtu informāciju, inspekcija nevar."