"Sākšu no paša sākuma. Deviņu gadu vecumā man vienkārši sāka sāpēt pleci no mugursomas un kāja, neatceros, kura - labā vai kreisā. Manai ģimenei bija pazīstama sieviete, kura veica masāžas, un viņa ieteica pastaigāt uz masāžām. Jau vēlāk ģimenes ārsts pateica, ka Rēzeknē būšot pieejams speciālists - rehabilitologs. Devos vizītē, ārsts mani apskatīja un nosūtīja uz Jūrmalu, uz rehabilitācijas centru Vaivaros. Tur kādu laiku es nodarbojos ar rehabilitāciju, taču tad iepazinos ar citu dakteri - Godunovu, un esmu viņam ļoti pateicīga. Ārsts pateica, ka nekāda rehabilitācija man nepalīdzēs un jātaisa operācija. Vairs īsti neatceros, bet šķiet, ka pirmā operācija man bija deviņos gados, bet otra - 10 gados. Pirmās operācijas laikā mugurā ievietoja dzelzs stieņus, lai muguru saturētu, bet pēc gada ielika jau lielākus. Stieņi mugurā man ir joprojām.
Es jau piedzimu ar iedzimtu skoliozi, man ir viens, līdz galam neattīstīts skriemelis, kas padarīja mugurkaulu S burta formā. Maniem bērniem, paldies Dievam, nevienam nav problēmu ar muguru, un arī maniem vecākiem nekā līdzīga nav.
Bija ārsti, kas mani biedēja - es būšot skaista, bet ar sakropļotu muguru. Kad ārsti uzstādīja diagnozi, man vēl nebija nekādu nozīmīgu veselības problēmu. Tātad, visu atklāja savlaicīgi. Operācija man tika veikta Jūrmalā. Uzreiz tiku atbrīvota no sporta stundām skolā, un par to priecājos, jo sportošana man nepatika. Bija noteikti arī vēl daži citi ierobežojumi, piemēram, nedrīkstēju nēsāt nekādus smagumus - maksimāli katrā rokā pa kilogramam. Bet patiesībā es šos ierobežojumus īpaši neievēroju.
Pagāja seši gadi, un es 16 gadu vecumā apprecējos. Pirmais bērns man piedzima 17 gados. Jā, kad dakteri uzzināja, ka esmu stāvoklī, ieteica visu grūtniecības laiku gulēt gultā, taču es to nedarīju. Turpināju dzīvot, kā iepriekš. Visu grūtniecības laiku staigāju ideāli, izņemot toksikozi, bet ar muguru nebija nekādu problēmu. Un tagad man ir trīs brīnišķīgi dēli - vecākais sāka apmeklēt arī mūzikas skolu, vidējais - piecgadnieks iet dārziņā un arī pats mazākais, kuram ir divarpus gadiņu, sāka jau apmeklēt bērnudārzu.
Kad es kļuvu par mammu, tad par sevi vispār aizmirsu, darīju visu, bērnus nēsāju un daru to arī šobrīd. Invaliditātes grupas man nav bijis, bet fizisku darbu strādāt it kā nevaru.
Visus bērnus piedzemdēju pati. Nesen biju vizītē pie rehabilitologa, kurš atzina - mana situācija ir unikāla un tas, kas ar mani ir noticis, ir ļoti liels retums. Tādēļ vēlējos padalīties ar savu stāstu, lai iedrošinātu citus - ārstēties, atrast savus labos ārstus un nenokārt galvu.
Piemirsu pateikt, ka es no pašas bērnības sapņoju kļūt par modeli, bet manas muguras problēmas šo sapni pārsvītroja. Man daudzi civēki saka, ka es esmu skaista un varētu būt par modeli, bet es saprotu, ka tas nekad nenotiks. Tagad strādāju kafejnīcā par viesmīli. It kā jau nedrīkstētu, bet es tāpat nekādus ierobežojumus neievēroju. Vīrs ir tālbraucējs šoferis, tādēļ mājās ir reti un man vienai nākas tikt galā ar visu."
Uzziņai:
Kas ir skolioze? Skolioze ir mugurkaula saslimšana, ko raksturo mugurkaula izliekums uz sāniem un vienlaicīga skriemeļu rotācija. Skolioze var būt ģenētiski pārmantota vai iedzimta, izveidojusies hormonālo vai vielmaiņas traucējumu rezultātā, tai var būt arī nezināmi cēloņi, ergonomiski nepareizas mēbeles un ilglaicīga atrašanās vienā pozā, liecina informācija mediķu veidotā portālā similia.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
