Bērnu nervu tiki. Biežākie iemesli un risinājumi  (2)

Kādā vecumā var parādītie nervu tiki?

Kā apgalvo Āgenskalna klīnikas pediatrs, homeopāts Edgars Mednis, nervu tiki var parādīties pat līdz gada vecumam, ja mamma ir ļoti stresaina. Tad jau vēlāk – no divu līdz trīs gadu vecumam. Tiks ir stresa izpausme, kuras laikā novēro muskuļu raustīšanos. Vienam var raustīties actiņas, citam galva, mainās grimases – tas viss ir bērna pārdzīvojumi.

Piemēram, klasika – bērns sāk slimot, kad uzsāk bērnudārza gaitas. Tas ir pirmais bērna nopietnais solis lielajā dzīvē. Mēs, pieaugušie, darba maiņas gadījumā stresojam, bet zinām, kas tas ir, bet bērnam nav tādas dzīves pieredzes. Nokļūstot šajā jaunajā vidē, bērns protestē, slimojot. Bet vēl trakāk ir tad, ja ģimenē piedzimis vēl viens bērns un vecākais tādēļ tiek aizsūtīts uz dārziņu. Parādās konkurents, un lielākais jeb "vecais" tiek izmests ārā. Ārsts min, ka vecāki pieļauj vislielāko kļūdu, ja mājās piedzimis vēl viens mazulis, bet lielākais tūliņ pat tiek aizsūtīts bērnudārza gaitās.

Nākamais nopietnais solis bērna dzīvē ir skolas gaitas. Tur jau ir citas prasības, un skola bērna psihei ir jau pamatīgāks stress, ko vēl papildina pašu vecāku pārzdzīvojumi, vecāku apmiernātība ar dzīvi kopumā. Mamma pieprasa perfektu uzvedību, teicamas sekmes mācībās, tētis aizņemts darbos, mājās praktiski nav sastopams, un tad arī nervu tiki var uzrasties.

Ja situācija skolā un mājās normalizējas, tiki var pazust, bet, ja bērnam, piemēram, ir barga skolotāja un uz skolu viņš dodas nelabprāt, tie atkal atjaunojas.

Mednis uzsver, ka viņš nervu tikus saredz kā psihosomatisku saslimšanu. Proti, tas ir emocionāls kreņķis ar fiziskām izpausmēm, un abas šīs problēmas ir jārisina nedalīti.

Tiku ārstēšana

Medicīnisko pusi ārsti atrisinās, bet sociālo – ar to jātiek galā pašiem vecākiem. Ja vecāki paši atrod cēloni, kādēļ tiki sākušies un situāciju atrisina, tiki pāries paši, tiklīdz bērns atkal sajutīsies droši. Turklāt jāatceras, ka tiki var arī progresēt. Ja sākumā tie izpaudušies, piemēram, raustoties acu plakstiņiem, tad neārstējot tos, bērns jau var sākt purināt galvu.

Ko darīt? Jāizdomā, kā vēlas ārstēties. Var iet pie neirologa, pie psihologa, pie osteopāta, bet var meklēt alternatīvu palīdzību. Kā piemēru Mednis min pieaugušo saslimšanu ar veģetatīvo distoniju. Ko līdz, ja pieaugušais dzers antidepresantus, ja pamatproblēma nav atrisināta.
Arī bērnu gadījumā ir "jāizrokas" līdz pamatproblēmai, kāpēc tiki sākušies. Bērns nav slimojis vairākus gadus, aizgāja uz dārziņu, sācis slimot, parādījušies nervu tiki. Tad ar'jāskaidro, kur bērnam ir konflikts ar apkārtējiem.

Jā, arī ar homeopātiju un Baha ziedu terapiju var ārstēt nervu tikus, taču viss atkarīgs no pašiem vecākiem, cik viņi ir gatavi ātri šo problēmu atrisināt. Un Mednis ar nožēlu atzīst, ka tomēr ir daļa vecāku, kuri nevēlas iesaistīties problēmas risināšanā. Ar medikmentu lietošanu tiku izpausmes var nomākt, bet, neatrodot patieso cēloni, var vietā uzrasties vēl kas cits, piemēram, čurāšana gultā. Un arī šajā gadījumā process ir analogs – cēlonis, kādēļ viss sācies un vēlme problēmu atrisināt.

Vai noteikti jāvēršas pie ārsta, ja bērnam parādījušies nervu tiki? Mednis uzsver, ka pie jebkurām novizrēm no normas, vecākiem noteikti būtu jāreaģē un jāizlem, kādu ārstēšanu viņi izvēlēsies.