"Es esmu neglīta sieviete. Objektīvi novērtējot manu ārieni, pie šāda secinājuma nonāks ikviens. Man nav liekā svara, patiesībā, esmu pat labākā fiziskā formā nekā vairums sieviešu, es lieliski ģērbjos, protu lietot kosmētiku, un tomēr mani vaibsti ir neglīti, par ko mani pārliecina arī ikdienā satikto cilvēku izturēšanās.
Vissāpīgākais atgadījums notika nesen. Pēc smagas darba nedēļas, atzīmējot draudzenes dzimšanas dienu, nolēmām doties izklaidēties uz kādu klubu. Tā kā es šādi izklaidējos reti, nolēmu patiešām saposties.
Manā skapī jau sen, nekad neuzvilkta, stāvēja seksīga kleita, ko reiz iegādājos draudzeņu mudināta. Tā bija provokatīvāka nekā apģērbs, ko parasti atļaujos valkāt, tomēr ne piedauzīga un izklaidēm klubā lieliski piemērota.
Savu koptēlu papildināju ar izteiksmīgu grimu, kas neuzkrītoši izcēla manas sejas labākās īpašības (cik nu to vispār ir), un rūpīgi ieveidoju matus.
Kad nostājos pie spoguļa, lai novērtētu savu koptēlu, jutos pārsteigta. Izskatījos negaidīti labi, gluži sveša! Manu izskatu novērtēja arī draudzenes. Viņu komplimenti bija patiesi, tāpēc jutos pievilcīga, nevis vien mākslīgi sapucējusies neglītene.
Kad ieradāmies klubā, mūs sagaidīja nepatīkams pārsteigums. Izrādījās, sievietēm tovakar ieeja tomēr bija jāmaksā (bijām dzirdējušas, ka tā ir bez maksas), bet nevienai no mums nebija pietiekami daudz skaidras naudas, lai samaksātu par visām.
Tiesa, aiz mums stāvēja puiši, kuri laipni uzņēmās izmaksāt. Un tieši tad sekoja pats nepatīkamākais – viņi deva skaidro naudu visām manām draudzenēm, izņemot mani. Tā, pa vienai vien, viņas nonāca ieejas norobežojuma otrā pusē, bet es paliku stāvam ārpusē. Vīrieši tikmēr skatījās visur citur, tikai ne man acīs…
No apkaunojuma mani paglāba draudzenes, kuras, saliekot savu naudu kopā, savāca pietiekami daudz, lai pietiktu manai ieejai. Tā nu arī es iekļuvu klubā, tomēr mans noskaņojums, protams, bija sabojāts un pašapziņa – atkal sagruvusi drupās.
Ieejot klubā, centos starpgadījumu aizmirst, lai izbaudītu vakaru. Kādu laiku dejojām ar draudzenēm, līdz pēkšņi mūsu bariņu papildināja arī kāda klubā esošo puišu kompānija.
Pamazām visi sadalījās pa pāriem, izņemot mani, tomēr kāds no puišiem, kurš arī bija palicis bez meitenes, laikam jutās spiests dejot ar mani, un mēs attapāmies kopā.
Tiesa, viņš visu laiku izskatījās neticami nelaimīgs, ne reizi neielūkojās manās acīs un vēroja deju zālē notiekoši, šķiet, meklējot kādu izskatīgāku partneri. Un pēc 10 minūtēm viņš to arī atrada. Man nepasakot ne vārda, vīrietis aizgāja, lai dejotu ar kādu izteiksmīgu bruneti, un nu viņa izturēšanās krasi atšķīrās. Viņš smējās, skatījās viņai acīs un cieši apskāva.
Man kļuva slikti. Nolēmu doties pie bāra, kur sēdēja viena no manām draudzenēm ar nesen iepazītu puisi. Viņš uzsauca mums abām pa dzērienam, tomēr drīz vien jutos kā trešais ritenis, tāpēc aizgāju atpakaļ uz deju zāli, kur sastapu visas draudzenes.
Katrai pie sāna bija pa puisim, izņemot vienu, kuras mīļotais bija palicis mājās. Tā nu dejoju ar viņu un draudzenēm, un draudzeņu deju partneriem.
Man šķita, ka vakara riebīgākā daļa ir aiz muguras, līdz notika kas vēl prātam neaptverams. Pa klubu staigāja arī tā fotogrāfs un, mūs pamanot, nāca uzņemt attēlus. Viņš bieži mainīja leņķus, un man šķita, ka tas notiek tāpēc, lai uzņemtu pēc iespējas labāku bildi.
Centos izskatīties tik bezrūpīga un skaista, cik vien iespējams, pozējot pēc labākās sirdsapziņas, līdz sapratu, ka patiesībā viņš cenšas uzņemt kadru tā, lai tajā netrāpītos es.
Tas bija mans pēdējais piliens. Aizbildinājos draudzenēm, kuras to nebija pamanījušas, ar nogurumu un satriekta devos mājās.
Ar šo vēstuli vēlos ikvienu tās lasītāju aicināt būt laipnākiem un iejūtīgākiem pret cilvēkiem, kuri neatbilst skaistuma standartiem. Jā, es neesmu klasiska skaistule ar izcilniem vaigu kauliem, pilnīgām lūpām un taisnu degunu, tomēr arī šādu izturēšanos pelnījusi noteikti neesmu."