Piens rodas "smadzenēs". Piena rašanos un izdalīšanos ietekmē sievietes fizioloģija un hormoni. Piena pietiekamību ietekmē pareiza jeb veiksmīga krūts barošanas organizācija. Fizioloģiski un psiholoģiski daudzkārt biežāk ir vajadzīga "māmiņa", nekā krūts piena ēšana. Mammai jāklausa savai intuīcijai, reizēm jāpieņem drosmīgi lēmumi (kļūdīties arī drīkst) un jādzīvo saskaņā ar savu pārliecību. Bet, ja ir šaubas vai neveiksmes krūtsbarošanā, tad atliek tikai "burties" cauri informācijai un atlasīt noderīgo, portālā kkm.lv iesaka zīdīšanas veicināšanas konsultante Bonija Lasmane.
Stereotipi un bailes - manai mammai nebija piena, tātad man arī nebūs
Viens no izplatītākajiem iemesliem pāragrai zīdīšanas pārtraukšanai ir bailes un nekritiska situācijas pieņemšana. Bērni un mammas ir unikāli un tikai vienā eksemplārā uz pasaules. Meita nav identiska ar savu mammu un nav obligāti, ka meitai būs analoga situācija. Ikvienai sievietei ir iespēja mainīt situāciju vai vismaz mēģināt to darīt.
Veiksmīgas zīdīšanas pamatus ieliek māte. Tādēļ ir ļoti svarīgi savas meitas (arī dēla) dēļ darīt visu iespējamo un maksimāli ilgi zīdīt.Šeit vērts pieminēt Pasaules veselības organizācijas rekomendāciju - bērnu zīdīt vismaz līdz pusotra gada vecumam.
Bailes, stress, sāpes, dzīves steiga:
– tas rada hormonus, kuri var bloķēt piena vairošanos, izdalīšanos; jānoskaidro cēlonis, jārīkojas, tad piens būs.
Bērnam ir vajadzīga krūts, jo tā no dabas ir paredzēta zīdainim. Piens krūtī ir tikai nosacīti "pastarpināta vajadzība".
Bērnu pārtikas un reklāmas, rotaļlietu ražotāju spiediens
Ir situācijas, kad bērnu pārtika glābj kāda bērna dzīvību. Tomēr lielā vairumā gadījumu tas ir milzīgs, nospiedošs, biedējošs spiediens un veicina nebarot bērnu ar krūti. Mammas vēlas būt normālas un parastas. Reklāmās un filmās ir "laimīgās" māmiņas, kuru bērni guļ ar māneklīti mutē, bet mammas naktī saldi guļ kopā ar vīru. Pieejamā informācija ir derīga, nederīga, daļēji derīga un nekam nederīga konkrētajā situācija, ja nav priekšzināšanu, kā atšķirt paņēmienus, kas domāti ar krūti barotiem zīdaiņiem un kas mākslīgi barotiem.
Pirmās neveiksmes un milzīgais informācijas apjoms par bērniem domāto pārtiku, liek šaubīties un baidīties, ka ar krūti barojošā mamma rīkojas nepareizi.
Daudzas mātes savām meitām un vedeklām pirmos mēnešus tik skandina – tu to bērnu pārbarosi (jo par pamatu ir piena maisījumu ēšanas organizācija), kāpēc tik visu laiku pie pupa, lai taču izbļaujas, kāpēc nedod dzert, bērnam vajag četras stundas svaigā gaisā, vajag pēc katras ēšanas atslaukt krūtis tukšas utt. Tie daļēji ir labi un patiesi ieteikumi. Padomi reizēm tiek sniegti nepareizā bērna attīstības periodā vai situācijā. Visam savs laiks, jāmācās no iepriekšējo paaudžu kļūdām un jāpaņem to labākais.
Daudzās valstīs, arī Latvijā, sabiedriskā kārtā darbojas zīdīšanas konsultanti, kuru uzdevums ir sniegt morālo, psiholoģisko un informatīvo atbalstu tām māmiņām, kuras vēlas zīdīt.
Jebkuru informāciju vienmēr jāuztver kritiski. Pirmkārt, bērni ir unikāli, otrkārt, māmiņas ir individuālas, treškārt, konsultanti arī ir tikai cilvēki, ceturtkārt, – bieži laika trūkuma dēļ netiek noskaidrota visa situācijas vēsture. "Izrauts" problēmas gabaliņš no konteksta un tam domātā informācija vairs kopējā situācijā nedarbosies.
Vēlmes pēc "ērtas" dzīves, neekonomiska dzīvošana
Veiksmīgas un ilgstošas krūts barošanas kaitnieki ir:
- televizors, skaļa un aktīva mūzika, pāragra aktīva sabiedriskā dzīve. Visam savs laiks. Bērns aug un viņa fizioloģiskie procesi attīstās. Audio un video tehniku vajag ar mēru palēnām un pamazām ieviest bērna ikdienā. No visa pa druskai un ar mēru. Ja ir kādas problēmas, tad iepriekškminētās lietas ir pirmās, no kurām uz laiku (reizēm pietiek ar trim dienām pēc notikuma) vajadzētu atteikties. Ir, protams, bērni un māmiņas, kurus tas neietekmē vai ietekmē ļoti maz, bet ir bērni, kurus tas psiholoģiski - traumē un "paralizē".
Barojot ar piena maisījumu, ir nenoliedzami ērta dzīve (ja bērna organisms panes): ik pēc trīs stundām pabaro, pārējā laikā bērns ir "atlūzis", drusku pačīkst – "pielejam" ar maisījumu atkal pilnu, un lai guļ tālāk. Vai es justos labi, ja mani regulāri pārbarotu vai piebāztu pilnu punci un liktu gulēt? Varbūt tomēr man gribētos palūgt paskatīties pa logu, izprasīties sajust labi pazīstamu smaržu un garšu (t.i., krūti), iespējams, es saucu māmiņu, jo man niez kreisā kāja? To visu zīdainis var izdarīt tikai raudot. Bet mamma tik mani "pielej" ar maisījumu, un es - pārēdies atkal aizmiegu, kā piemēru min zīdīšanas speciāliste. Protams, izaug visi bērni, piena maisījumi ir kļuvuši arvien kvalitatīvāki, bet vai tie ir vajadzīgi? Turklāt tie ir diezgan dārgi.
Ļoti bieži dzirdama frāze – es vēlos pārtraukt zīdīšanu, jo mans bērns mani izmanto knupja vietā. Šeit slēpjas paradokss. Knupi vai mānekli izgudroja kā krūts aizstājēju, bet mūsdienu paaudzes apziņā lietu kārtība ir sajukusi. Vislabākais "aizbāznis" ir māmiņas krūts, ja tā nepalīdz, tad jāmeklē cits iemesls bērna asarām, kad to atrod, tad bērns atkal ņem krūti un laimīgi smaida.
Krūts ir domāta zīšanai tik ilgi, kamēr bērnam tā ir nepieciešama objektīvi psihoemocionālā komforta nodrošināšanai. Vēl viena barojošām māmiņām ļoti raksturīga tieksme ir aizmirst, ka bērns attīstās un bez krūts vēl vajag arī kaut ko redzēt, dzirdēt, rāpot, spēlēties...
Tradīciju trūkums
Nezināšana par bērna adekvātu uzvedību. Tās ir sekas tam, ka nedzīvojam daudzu paaudžu ģimenēs, kā arī filmu radīto stereotipu sekas.
Bērnam ir zīšanas reflekss, bet nav pareiza satvēriena refleksa. Diemžēl, sākotnēji trūkst informācijas. Bieži māmiņas neievēro, bērna otrajā līdz ceturtajā, kā arī septītajā līdz astotajā mēnesī, ka ir "sabojājies" satvēriens. Māmiņai būtu atkal un atkal jāpanāk pareizs krūts satvēriens, un nākas diezgan pacīnīties, lai veiksmīgi turpinātu zīdīšanu.
Barošana pēc pieprasījuma ir barot ne tikai, kad mazulis prasa, bet arī tad, kad vajag māmiņai iztukšot krūtis.
Lēmums tupināt zīdīt ir ietekmējams. Bieži to ietekmē ārsti, kuriem nav laika un iedvesmas skaidrot lietu kārtību un secību. Diemžēl, ir vajadzīgas paaudzes, lai šajā jomā kaut kas mainītos. Latvijā kopumā ir salīdzinoši laba un pozitīvi tendēta situācija.
Mammām, kuras pieņem lēmumu klausīt kādam ieteikumam, tai skaitā, arī ārsta sniegtajam, ir ļoti daudz jālasa un jāinteresējas. Zinoša mamma var aprunāties ar ārstu. Sarunā tiek konstatēts, ka ir arī alternatīvas sākotnējam ieteikumam. Piemēram, bērns nepieņemas svarā un ārsts iesaka dod piena maisījumu. Ir alternatīva – jānoskaidro cēlonis kādēļ bērns nepieņemas svarā – vai tas ir stress, nepareizs satvēriens, neadekvāta kopšana vai nesakārtota krūts barošanas organizācija. Tad jāizslēdz bērnam stresa faktori (ciemiņi, garas pastaigas, mammas stress, pupa nedošana naktī, jāskaita čuru daudzums diennaktī, nedēļa vai divas jānovēro mazulis, ja ir vēlēšanās, var sazināties ar zīdīšanas konsultanti, un, visticamāk, bērns šo divu nedēļu laikā sāks uzrādīt pozitīvu svara dinamiku.
Iedrošinājums
Drosmi, uzdrīkstēšanos novēlu māmiņām! Nevajag akli klausīt pirmajam ieteikumam, bet pārbaudīt un vēlreiz pārbaudīt informāciju. Vēl noderētu iedrošināt sabiedrībā zīdīšanai draudzīgas iestādes izveidot darbības plānus un aizsargāt sievietes tiesības zīdīt savu bērnu jebkurā vietā un laikā, kad vien tas nepieciešams.
Negatīvi krūts barošanu ietekmē nesakārtota zīdīšanas organizācija un neadekvāta bērna kopšana; informācijas trūkums par zīdīšanas ilguma nozīmību; neinformētība par piena sastāvu un tā aizsargfaktoriem.
Māmiņām dažādu apstākļu dēļ reizēm rodas šaubas, pārdomas par krūts barošanas jautājumiem. Reizēm vienkārši nepieciešams aprunāties ar līdzīgi domājošu "dzīvu" cilvēku no malas. Dažreiz zīdīšana ar krūti nav no vieglajiem darbiņiem un ir nepieciešams nopietns ģimenes un konsultantu atbalsts. Zīdīšanas konsultantes bieži vien pašas ir māmiņas un pašas baro savus mazuļus ar krūti, kā arī vēlas veicināt un atbalstīt citas mammas to darīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
