Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu no depresijas visā pasaulē cieš vairāk nekā 350 miljoni cilvēku visos vecuma posmos.
Latvijā būtiskus depresijas simptomus gada laikā novēro ap 7% iedzīvotāju, un neārstēta depresija Latvijā katru gadu rada ekonomisko slogu aptuveni 105 miljonu eiro apmērā, ņemot vērā depresijas slimnieku produktivitātes zudumu un darbnespējas radītos zaudējumus, kā arī darbspējīga vecuma iedzīvotāju priekšlaicīgu nāvi.
Dažādi iekšējie un ārējie faktori var paaugstināt cilvēka saslimšanas risku ar depresiju. To vidū ir pārmantotība, hroniskas un ilgstošas saslimšanas, piedzīvota vardarbība (it īpaši bērnībā), tuvinieka zaudējums, ilgstošas un psihotraumējošas situācijas sadzīvē vai darbā, pārslodze.
Tāpat par riska faktoriem uzskata alkohola un narkotisko vielu lietošanu, zemus ienākumus un bezdarbu, vientulību, arī pilsētvidi un vides piesārņotību. Statistika liecina, ka depresija salīdzinoši biežāk tiek konstatēta sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem, tomēr būtiski atcerēties, ka saslimšana var skart ikvienu.
Izteiktākās depresijas pazīmes ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, vienaldzība un interešu trūkums, nespēja priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādājušas prieku, nespēja koncentrēties un pieņemt lēmumus, trauksmainība, zems pašvērtējums un nepamatota vainas apziņa, šiem simptomiem ilgstot vairāk nekā divas nedēļas.
Tāpat var piemeklēt miega vai ēšanas traucējumi, seksuālās aktivitātes pārmaiņas, izmaiņas kustībās (gausums, neveiklums), pastāvīgs nogurums, pesimisms un bezcerīgums, uzmācīgas domas, arī halucinācijas un domas par pašnāvību.
Depresija ir ārstējama saslimšana un, ciešot no tās simptomiem, svarīgi vērsties pie ģimenes ārsta vai ārsta - psihiatra laikus. Interneta vietnēs "nenoversies.lv" un "depresija.lv" ir apkopota informācija par speciālistiem, pie kuriem iespējams saņemt profesionālu palīdzību.
Konkrēto ārstēšanas veidu nosaka atkarībā no depresijas smaguma pakāpes, ietverot psihoterapiju vai medikamentus vai abu minēto kombināciju.
Depresiju par saslimšanu uzskata lielākā daļa jeb 58% iedzīvotāju, taču ievērojama daļa joprojām sliecas domāt, ka tās ir iedomas, motivācijas trūkums vai slikts garastāvoklis, liecina RD Labklājības departamenta sadarbībā ar Snapshots.lv šā gada septembrī veiktā aptauja.
Būtiski biežāk uz depresiju kā slimību norāda sievietes (70% pretstatā 44% vīriešu), vienlaikus informētība par depresiju kā saslimšanu palielinās, pieaugot respondentu vecumam. Tā 15 – 19 gadu vecuma grupā depresiju par saslimšanu uzskata mazāk nekā puse aptaujāto jeb 45%, bet 40 - 49 gadu vecuma grupā tie ir jau 64%.
Lai informētu par to, kas ir depresija, kā to atpazīt un kur vērsties pēc palīdzības, RD Labklājības departaments organizē bezmaksas publisko lekciju ciklu.
Nākamā lekcija "Depresija jauniešu vidū" notiks jau 30. oktobrī, piedaloties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājai Dr. Laurai Ķeverei. Tāpat novembrī iespējams apmeklēt lekcijas "Pēcdzemdību depresija – mīts vai realitāte?", "Emocionālā labsajūta un fiziskā veselība", kā arī "Depresija un darba vide".
Plašāka informācija par lekciju ciklu un pieteikšanos: www.veseligsridzinieks.lv un Labklājības departamenta sociālo tīklu kontos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
