"Kad ārā ir auksts, slapjš un nemīlīgs laiks, iet pastaigā vai skriet krosiņu negribas, bet gribas palikt siltumā, omulībā, ar tējas vai kakao krūzi rokās, silta pleda apskāvienos un pie televizora, pareizi? Mēs to saucam par "sevis palutināšanu".
Ja mūsu ikdiena ir saistīta ar fiziskām aktivitātēm, tad šādi sevi lutināt ir ieteicams. Savukārt biroja darbiniekiem, kuriem darbs ir sēdošs un saistīts ar stresu, šāda sevis "palutināšana" var izrādīties bīstama un ilgtermiņā var radīt sliktu garastāvokli un fizisko pašsajūtu. Kāpēc? Tādēļ, ka mēs varam atpūsties un patiešām sevi palutināt ar kaut ko tādu, kas ir tikpat spilgts pārdzīvojuma un tai veltītās piepūles ziņā kā tas, kas mūs ir nogurdinājis.
Ja darbs ir intelektuāli smags, tas rada daudz stresa, šķiet, ka nav iespējams visu paveikt laikus, jārisina viena "krīze" pēc otras (kā tas mūsdienās lielākajai daļai cilvēku ir), tad sevis palutināšana un patiesas rūpes par savu fizisko un garīgo labsajūtu visefektīvāk izpaudīsies kā fiziska slodze, kas ļaus izlādēt darbā uzkrāto emocionālo spriedzi," skaidro Guļāne.
Atkarībā no tā, kas ir depresijas pamatā, joga izdala trīs veidu depresijas, kā arī piedāvā trīs vienkāršus risinājumus:
Pirmais jogas terapijas zelta likums - Izlādējies/uzlādējies!
Ja darbs ir emocionāli grūts, izlādējies fiziski; ja darbs ir fiziski grūts – uzlādējies emocionāli. Ja mēs ilgā laika posmā esam sevī krājuši dusmas, neapmierinātību, rūgtumu, pat naidu, ar laiku šī negatīvā enerģija vēršas pret mums pašiem, radot dažādas fiziskas un psihiskas slimības.
Fizisku spēku prasoši treniņi ir ideāls veids kā nodrošināties, ka "neatbildētās" dusmas neizraisīs depresiju. Vingrojot, skrienot, peldot mēs spējam savas dusmas transformēt – beigt "vārīties" un sevi "uzkurināt", tādējādi no dusmām atbrīvojamies.
Otrkārt, šo dusmu enerģiju izmantojam konstruktīvi – kā dzinējspēku nepadoties tad, kad ir grūti, kad vairs negribas (vai negribas vispār!). Šie ir patiesie iemesli, kādēļ daba mūs ar dusmu enerģiju vispār ir apveltījusi.
Ja mēs savu dusmu enerģiju neizlādējam, sāp galva, ir paaugstināts asinsspiediens, paplašinātas vēnas – iedomājies katliņu, kurā viss iekšā vārās, bet vāciņu neviens nenoņem. Kārtīga fiziska slodze noceļ vāciņu un ļauj liekajam tvaikam iztvaikot.
Ja atpazīsti sevi, dzer citrona miziņu tēju, ēd siltu, labi pagatavotu ēdienu un kusties, kusties, kusties!
Otrais jogas terapijas zelta likums - Ritms!
Ja, "pārvelkoties mājās", nekādām fiziskām aktivitātēm vairs nav spēka, tad, protams, spēki ir jāatgūst. Kā, to mēs katrs pats lieliski zinām, pazīstot sevi, tomēr svarīgi būtu izveidot jēgpilnu atpūtas pauzi starp "pārvilkšanos mājās" un gulēt iešanu.
Šī pauze varētu būt vanna, saruna, pēdu masāža, pastaiga (ar/bez kompānijas), grāmata, jo bieži mēs nemaz nevaram uzreiz iemigt, lai gan esam ļoti noguruši. Tāpat kā no rīta uzlec saule un vakarā noriet, siltos gadalaikus nomaina aukstie, mums ir vajadzīga piepūle un atpūta, izaicinājumi un miers, sasniegumi un zaudējumi.
Slikti, ja mūsu steidzīgajā laikmetā, kad viss ir orientēts uz sasniegumiem un "vairāk ir labāk", mēs aizmirstam, ka atpūta un nekā nedarīšana ir tikpat svarīgas mūsu dzīves un panākumu gūšanas sastāvdaļas kā sasniegumi un aktīva darbošanās.
Mums katram ir pieejamas 24 stundas katru dienu, no kurām 8 stundas mums būtu jāvelta darbam, 8 stundas miegam un 8 mums paliek tam, kas mums ir svarīgs, dārgs un nepieciešams.
Tagad mēs esam nonākuši pie otrā depresijas "tipa" saskaņā ar jogas terapiju jeb tāda veida depresiju, kad mēs ilgstoši sevī neesam ieklausījušies un esam savas vēlmes un vajadzības ignorējuši. Pie šī tipa nosacīti varētu pieskaitīt neizsāpētas sāpes un neizsērotas sēras, savu vēlmju/hobiju/talantu ilgstoša ignorēšana, kā arī tāda darba darīšana, kuram mēs paši neredzam jēgu vai par kura/mūsu pienesuma "bezjēdzīgumu" norāda priekšniecība.
Šo depresiju ārstē ar elpu, jo parasti šādi cilvēki elpo nepareizi un sekli, it kā "neuzdrošinās" elpot, tādējādi viņiem patiešām trūkst spēka un spējas par sevi dzīvē pastāvēt. Šiem cilvēkiem noteikti palīdzēs pastaigas, aromaterapija, elpošanas vingrinājumi, kā arī, protams, apziņa, ka mūsu sapņus un talantus tikai mēs paši varam īstenot!
Depresijai nepatīk iespaidi, dažādo tos!
Diemžēl visvieglāk mums sevi palutināt šķiet ar kaut kā apēšanu – ēdiens vienmēr ir pieejams, to ir viegli "patērēt", vienmēr atradīsies domubiedri, ar kuriem dalīties un kuri to spēs novērtēt. Tomēr mūsu ķermenis ir ļoti gudrs, smalks, jūtīgs – mēs varam gūt daudz un dažādus jaunus iespaidus, impulsus, iedvesmoties un baudīt, arī neēdot.
Masāža ir ļoti labs veids kā sevi palutināt un kā "aizbaidīt" depresiju. Tikpat laba ir pelde, drēbes, kas ir no dabiska materiāla, atbilstošas sezonai, patīkamas gan pēc izskata, gan sajūtām.
Smaržas, "smalka" gultasveļa, sveces. Mūzika, teātra izrādes, izstāžu apmeklējumi un tiem sekojošas sarunas ar draugiem.
Ēdiens ir ļoti svarīgs, bet nav veselīgi, ja tas kļūst par izklaides un apmierinājuma, garlaicības atvairīšanas līdzekli. Ja tā notiek, tad ir jādomā par drošības sajūtu un savu emociju izprašanu.
Abas šīs problēmas lieliski risina Kundalinī joga, bet ir vēl daudz un dažādu veidu, kā iemācīties saprast sevi, iepazīties un pieņemt sevi.
Otrkārt, "dzīšanās" pēc arvien jauniem un jauniem iespaidiem arī norāda uz to, ka kaut ko negribam par sevi uzzināt un saprast, tādēļ visu laiku sevi nodarbinām. Lai arī ne vienmēr glaimojoša, tomēr ļoti svētīga un ilgtermiņā veselīga var izrādīties savu patieso nodomu un vēlmju izpētīšana, un vēlāk īstenošana, kas dos jaunu pieredzi un sajūtas un glābs no pastāvīgās "dzīvošanas" galvā, kad mēs visu savu dzīvi cenšamies "izdomāt".
Depresijai nepatīk arī izaicinājumi un atbildība, tādēļ aicinu īpaši rudenī aktīvi rosīties savas laimes un labsajūtas labā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
