6378385_3Nehkn
Foto: DELFI
Daudzi bērni zina, ka narkotikas lietot ir slikti. Tik slikti, ka viņi baidās vecākiem atzīties, ka slepus ir jau tās izmēģinājuši. Kā uzrunāt bērnu, lai skaidrotu par psihoaktīvo vielu bīstamību? Kā likt noprast, ka vecāki būs gatavi atbalstīt un palīdzēt? Bērnu psihiatrs Gunārs Trimda piedāvā iepazīties ar reāliem piemēriem, kā sniegt bērnam informāciju par atkarībām un radīt bērnam drošības sajūtu.


Biedrības "Go Beyond" iniciatīva "Runājot par alkoholu" sadarbībā ar psihologiem, narkologiem un citiem speciālistiem vēlas vērst vecāku uzmanību uz atkarību izraisošu vielu lietošanu bērnu vidū un palīdzēt vecākiem sarunās ar saviem bērniem. 

Turpmākos divus mēnešus portālā "Cālis.lv" tiks piedāvāti dažādi raksti par un ap atkarību tēmu, visus rakstus meklē te.

Situāciju simulēšana


- Man stāstīja par kādu bērnu, kuru draugi spieda lietot narkotikas, bet vecākiem viņš to neuzdrošinājās pateikt. Zēns baidījās, ka vecāki varētu sadusmoties ne pa jokam. Narkotikas ir tik ļoti kaitīgas, ka es patiešām ļoti vēlētos, lai tu zinātu, ka vienmēr tevi uzklausīšu, kad gribēsi aprunāties par to, kas ar taviem draugiem norisinās skolā un ārpus tās.

- Es gribētu tev uzticēt kādu noslēpumu. Ja vecāki ļoti saniknojas par to, ka viņu bērni pieķerti lietojam narkotikas, tas ir tādēļ, ka īstenībā vecāki ir ļoti nobijušies. Baidās viņi tāpēc, ka apzinās, ka narkotikas var bērnam nodarīt ne tikai lielu ļaunumu, bet ari izraisīt nāvi.

- Pastāsti man, ko tu esi dzirdējis skolas autobusā, skolā vai mūsu apkaimē runājam par bērniem, kuri lieto alkoholu vai narkotikas.

- Ja tu gribētu dabūt alu vai marihuānu, vai tu zinātu, kur šis vielas sadabūt?

Vecāku pienākums ir bērniem pastāstīt, kā no piedāvātajām narkotikām atteikties, ja pārējie tomēr uzstāj. Bērns narkotiku kaitīgumu var apzināties, bet tomēr var būt spiests tās lietot. Šādās situācijās ieteicams mājās pārrunāt, lai bērnā attīstītu pašpaļāvību un spēju pateikt narkotikām "nē".

- Nekādā ziņā. Tu gribi man sagādāt nepatikšanas. Vai Tu esi galīgi nojūdzies? Narkotikas es nelietošu nemūžam. Aizmirsti to. Tu velti tērē laiku. Nedz alkoholu, nedz narkotikas es nelietošu.
Māciet bērnam arī to, ka tūlīt pēc atteikuma viņam nekavējoties jādodas no tās vietas prom, jo ielaišanās pārrunās ar narkodīleri vājina bērna pretošanās spēju.
Vienmēr jāatceras bērnu paslavēt par to, ka tas spējis atteikties ne tikai no alkohola vai narkotikām, bet arī no piedāvājuma šīs lietas izmēģināt.

- Es esmu pārliecināts, ka, ja tu patiesi būtu gribējis, tu uz šo brīdi alkoholu vai narkotikas būtu jau pamēģinājis. Es ļoti lepojos ar tevi, jo tu spēji šim piedāvājumam pretoties. Es zinu, ka nav viegli atteikties, kad visus pārējos redzi to darām. Bet tu spēji pierādīt, ka tev ir raksturs.

Ko atbildēt, ja bērns grib zināt, vai arī vecāki savulaik ir mēģinājuši lietot narkotikas?

Foto: Valsts policija

Vecāku nolūks ir savu bērnu no narkotiku lietošanas ja ne atturēt, tad vismaz pagarināt laiku, līdz bērnam rodas vēlēšanas tās izmēģināt. Ja attiecības starp bērnu un vecākiem ir tuvas, ja vecāki par bērna problēmām interesējas, bērns šādu atzīšanos var uzņemt pilnīgi normāli. Vecāki šādā situācijā varētu izjust kaunu un neveiklību. Iespējams, ka tas varētu mazināt autoritāti bērna acīs, bet savu kļūdu atzīšana bērnam noteikti palīdzēs.

Jārēķinās ar iespēju, ka bērns varētu uzzināt patiesību par jūsu jaunību arī no kāda cita ģimenes locekļa. Jābūt uzmanīgiem situācijās, ja:

- bērns ir impulsīvs;

- skolā tam jau ir bijušas nepatikšanas;

- vecāki ir šķīrušies;

- bērna draugiem ir bijušas nepatikšanas sakarā ar alkohola vai narkotiku lietošanu.

Piemēri, kā savu pieredzi izmantot bērna audzināšanā

Foto: PantherMedia/Scanpix

- Jā, mācoties vidusskolā, es dzēru alu un izmēģināju marihuānu. Toreiz es vēl biju jauns un nepieredzējis. Riskēju pat iekļūt autoavārijā, vai nu ejot bojā pats, vai nogalinot kādu citu. Man ir kauns to stāstīt, bet es to daru tāpēc, lai tevi pārliecinātu, ka lietot alkoholu vai narkotikas ir ne tikai nepareizi, bet ari bīstami.

- Reiz es tev teicu, ka nekad neesmu lietojis narkotikas, bet tu tikko kā dzirdēji mani stāstam tēvocim Andrim, kā es tās savulaik izmēģināju. Toreiz es tev neuzdrīkstējos atklāt patiesību, kaut arī man laikam nevajadzēja tā darīt. Neuzdrīkstējos teikt tev patiesību tāpēc, ka arī tu varētu izdomāt tas izmēģināt. Negribēju, lai tu nodomātu, ka tās nav bīstamas tāpēc vien, ka man izdevās no to atkarības atbrīvoties. Narkotikas ir ļoti bīstamas. Tās lietojot, var pazemināties sekmes mācībās, tevi var arestēt, tu vari sākt zagt naudu un sabeigt savu veselību. Tu vari pat nomirt.

Frāzes, no kurām ieteicams izvairīties sarunā ar bērnu

Foto: Valsts policija

- Es zinu, ka kādu dienu tev iegribēsies tās izmēģināt. Bet esi uzmanīgs. Narkotiku atkarība vienmēr sākas ar vienkāršu izmēģināšanu.
Dažiem vecākiem liekas, ka no šī ļaunuma izvairīties nav iespējams, tāpēc tie cenšas bērnu no narkotiku lietošanas nevis pavisam atturēt, bet gan dod padomus, kā atturēties no ilgstošas un pastāvīgas narkotiku lietošanas. Muļķības!

Narkotiku izmēģināšana nebūt nav obligāta. Bērnam, kļūstot vecākam, narkotiku vilinājums var attiecīgi palielināties, bet to izmēģināšana ir un paliek brīvprātīgs lēmums. Riskants lēmums.

- Tev nevajadzētu uzturēties to bērnu sabiedrībā, ja zini, ka viņi savulaik ir lietojuši alkoholu vai narkotikas.

Ja bērnam ir tādi draugi, tam jāaizliedz uzturēties šādu draugu sabiedrībā. Bet minētajā frāzē bērns nepārprotami saklausa vecāku atzīšanos savā bezspēcībā. Šādā situācijā izmantojama nevis pamācīšanas stratēģija, bet gan rīkojumi. "Tev vajadzētu..." nav tas pats, kas "Tu nedrīksti..." vai arī "Es tev neatļauju...". Kaut ari laikā, kuru bērns pavada skolā, jūs sava rīkojuma izpildi nevarat izkontrolēt, bērnam tomēr skaidri jāapzinās vecāku ciešā apņēmība to no šī netikuma atturēt.

- Ja jau tu bez tā alus nevari iztikt, tad dzer to mājās, nevis kādā krogā. Tā es vismaz zināšu, kur tu esi.

Ar šādu tekstu jūs stāvokli padarāt vēl sliktāku. Šāda frāze nozīmē to, ka pret iedzeršanu patiesībā jums nekas nav iebilstams. Nedz pusaudzim, nedz bērnam neko tamlīdzīgu nevajadzētu teikt. Bērniem vajadzīga gan pamācīšana, gan rīkojumi, lai skaidrāk izprastu robežas, vecāku viedokli un savus pienākumus.

Pazīmes, kā vecāki var uzzināt, ka bērns lieto narkotikas

Foto: F64

- bērns slikti jūtas un slikti guļ;

- viņš slaistās;

- viss, kas ir šķitis interesants, vairs neko nenozīmē;

- krītas sekmes, ir nespēja koncentrēties, tiek kavētas stundas;

- tiem, kuri strādā, darbā rodas arvien jaunas problēmas un grūtības;

- var trīcēt rokas, kratīt drebuļi, pastiprināti svīst;

- mainās bērna raksturs un uzvedība.

- bērns savā istabā glabā neparastas lietas. Atkarībā no lietotās narkotikas, tās varētu būt pīpes, kvēpināmie irbuļi, mazi svariņi, tablešu kārbiņas, kokaīna mapīte ar spoguli un žileti, metāla vai stikla šņaukšanas caurulīte, šļirces, nokvēpušas, saliektas karotes, vates kušķīši, vēnu žņaugi.

- Aizdomas izraisa arī receptes, neskaidras izcelsmes nauda, naudas trūkums un parādi, tāpat lietas, kuru izcelsme nav skaidra un kuras varētu būt zagtas, piemēram, fotoaparāti, datori.

Kā pasargāt savu bērnu no psihoaktīvajām vielām jeb vecāki kā paraugs

Foto: PantherMedia/Scanpix

Vecāki ir paraugs alkohola lietošanā. Vislabāk, ja vecāki alkoholu nelieto vispār. Bērnam jau agri vajadzētu izskaidrot, ka alkohols ir bīstams tieši savas "normalitātes" dēļ. Vecākiem ir jānorāda uz dzeršanas briesmām un jāstāsta, cik viegli ir zaudēt paškontroli, cik netīkams citiem ir šis kontroles zudums un kā tas apkauno iereibušo.

Labākā profilakse ir pašu vecāku un ģimenes locekļu ikdienas attieksme pret alkohola, psihotropo vielu lietošanu, datora lietošanu, čatošanu un azartspēlēm.

Bērni vienmēr orientējas uz vecāku paraugu. Ja vecāki regulāri sniedzas pēc glāzītes, lai "aizskalotu" nepatikšanas, vai lieto miegazāles, lai aizbēgtu no drūmās eksistences, pastāv briesmas, ka bērni darīs tāpat. Šādas rīcības palielina iespējamību, ka arī bērni lietos alkoholu, tabletes vai citas narkotikas, lai mazinātu spriedzi.

Pētījumi rāda, ka vecākiem ir arī liela ietekme uz bērna smēķēšanu. Labas attiecības ar vecākiem mazina risku, ka jauniešiem smēķēšana varētu "pielipt" no citiem jauniešiem. Arī vecākiem, kuri paši smēķē, vajadzētu bērnam izskaidrot, ka smēķēšana ir kaitīga. Jāpaskaidro bērnam, ka paši labprāt atmestu smēķēšanu, bet to nespēj un būtu priecīgi, ja nekad nebūtu sākuši smēķēt.

Vecākiem jārēķinās ar to, ka gandrīz visiem bērniem būs kārdinājums izmēģināt atkarību izraisošās vielas. Reklāmas klipos alkohola lietošana tiek rādīta ļoti jautri. Arī filmās galvenie varoņi bieži tur rokā glāzi ar alkoholu. Vienalga, alus vai viskijs – daudzi jaunieši alkohola lietošanu uzskata par laimīga pieauguša cilvēka zīmi.

Tāpēc par šo problēmu jārunā laikus, vislabāk pirms pubertātes. Vajadzētu izskaidrot, kāpēc rodas vēlme lietot narkotikas, ka tās pamatā ir ziņkāre, grupas spiediens, vēlēšanās uzlabot garastāvokli. Jāpastāsta par draudošajām bioloģiskajam sekām.

Kopīga pusdienošana vai vakariņošana bērnu attur no narkotiku lietošanas

Foto: Shutterstock

Noteikti nepieciešama bērna personības veidošana ar aktīvu dzīvesveidu, veselīgu attieksmi un rīcību.

Pētījumi liecina – jo biežāk ģimene sēžas pie kopīga pusdienu galda, jo mazāka iespēja, ka bērns varētu sākt lietot narkotikas. Ģimenēs, kurās vecāki vienmēr ietur maltīti kopā ar bērniem, dzīve veidojas stabilāka, jo vecāki interesējas par savu bērnu problēmām, bet bērni savukārt rēķinās ar vecāku viedokli. Kopīgas maltītes īstenībā ir vienīgā izdevība bērniem mierīgi kopā ar vecākiem aprunāties par dzīvi.

Cik bieži jūs sēžaties pie pusdienu galda kopā ar bērniem? Padomājiet par to, ko jums savā dzīvē varētu nākties izmainīt, lai biežāk rastu iespēju ieturēt maltītes kopā ar bērniem. Ja ģimenes locekļi ir pārāk aizņemti, lai atrastu laiku kopīgām maltītēm, tas nozīmē, ka ģimenes labklājība nav to prioritāte. Protams, ka ir izņēmumi, kad dzīve piespiež pielāgoties, tomēr svarīgi ir meklēt veidus mierīgai kopīga laika pavadīšanai.

Kad jau par vēlu? Profilakse

Foto: DELFI

Svarīga ir atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības ierobežošana. Bet galvenais uzsvars ir liekams uz individuālo, ģimenes psihoterapiju un līdzatkarīgo grupu izveidošanu.

Ģimenes atbalsta terapija atkarīgo piederīgajiem rada iespēju izprast, kas ir atkarības slimība, kāds ir atkarības veidošanās mehānisms un norise. Nodarbību laikā ir iespēja dalīties personīgā pieredzē kā efektīvi risināt konkrētas problēmas. Tiek apspriesti jautājumi, situācijas un jūtas, kuras ir aktuālas dēļ atkarību izraisošo vielu lietošanas. Grupas uzdevums ir radīt uzticības pilnu vidi, lai piederīgie varētu just atbalstu savās grūtībās, lai izprastu to, ka viņi nav spējīgi atrisināt atkarīgo problēmas bez pašu atkarīgo ieinteresētības un aktivitātes. Līdzatkarīgo grupā tiek apgūtas prasmes ierobežot atkarīgo spēju manipulēt ar tuviniekiem savu mērķu sasniegšanā, katram ievērojot "savas atbildības robežas".

Biedrības "Go Beyond" iniciatīva "Runājot par alkoholu" sadarbībā ar psihologiem, narkologiem un citiem speciālistiem vēlas vērst vecāku uzmanību uz atkarību izraisošu vielu lietošanu bērnu vidū un palīdzēt vecākiem sarunās ar saviem bērniem. 

Turpmākos divus mēnešus portālā "Cālis.lv" tiks piedāvāti dažādi raksti par un ap atkarību tēmu, visus rakstus meklē te.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!