Veikalu skatlogos jau kādu laiku gozējas izgrebtas ķirbju galvas, sveces un dažādi mošķi. Visu svēto diena jeb Helovīns (Halloween) ir klāt, bet, vai mēs vispār zinām, kas šie par svētkiem? Jā, liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju Helovīnu neatzīst, lai gan ar katru gadu tendence mainās - svinētāju, jo īpaši bērnu un jauniešu vidū, paliek vairāk.
Helovīns
Tie, kuri ir pret Helovīna svinēšanu, kā galveno argumentu min, ka Latvijā bez ierunām tiek pieņemts viss rietumnieciskais. Pie tam latviešiem esot sava Mārtiņdiena. Taču, palasot vēstures materiālus, nākas secināt, ka Visu svēto diena nav kārtējais amerikāņu izklaides pasākums. Tāda diena, kādu daudzas tautas svin pašlaik, veidojusies vairāku gadsimtu garumā, ietekmējoties no daudzām kultūrām - romāņiem, ķeltiem un, visbeidzot, arī kristiešiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
