Viņi neizprot laika vērtību
Neveiksmīgi cilvēki neprot novērtēt laiku. Viņi ir visur un vienmēr, jo nespēj izvērtēt prioritātes, kā arī to, kā sasniegt vēlamos mērķus. Rezultātā enerģija un resursi tiek izkaisīti vējā, savukārt, nespējot paveikt iecerēto laika trūkuma dēļ, panākumi izpaliek un plāni nemitīgi tiek atlikti uz nākotni.
Viņi nespēj izvērtēt savas prioritātes
Jo svarīgāks tev ir kāds mērķis vai iecere, jo augstāk tam būtu jāatrodas tavu prioritāšu sarakstā. Tas attiecīgi paredz vislielāko daudzumu enerģijas un resursu, ko konkrētā plāna sasniegšanai veltīt. Tomēr neveiksmīgi cilvēki pēc šāda principa dzīvo un strādā reti – nereti gluži nevajadzīgām lietām tiek veltīta vislielākā uzmanība, savus sapņus un mērķus atstājot vien abstrakciju līmenī.
Viņi tic pašu izdomātām robežām
Neveiksmīgi cilvēki nereti saka: "Man neveicas matemātikā", "Man nepatīk studēt" un tamlīdzīgas lietas. Tā iemesls ir ticēšana pašu izdomātām un nospraustām robežām, kas it kā neļauj realizēt konkrētas ieceres. Rezultātā uzņēmības trūkums un bezdarbība tiek attaisnots ar ārējiem un patiesībā gluži nesvarīgiem faktoriem.
Viņi neprot kontaktēties ar līdzcilvēkiem
Neveiksmīgiem cilvēkiem bieži vien trūkst sociālās inteliģences. Viņi ir iedomīgi un bez mazākā iemesla attiecas pret līdzcilvēkiem negatīvi un kritiski. Ņemot vērā faktu, ka lielākā daļa biznesa kontaktu veidojas tieši ārpus darba kabinetiem un neformālā vidē, šāds uzvedības modelis liedz veidot noderīgas pazīšanās, kas savukārt rezultējas panākumu trūkumā.
Viņiem nav sveša prokrastinācija
Panākumu atslēga ir čaklums, neatlaidība un augstas darba spējas. Savukārt neveiksmīgi cilvēki bieži vien atliek tekošos pienākumus, tā izdarot visu lēnāk un arī krietni mazāk. Laiks tiek tērēts bezmērķīgi un it kā sevi attaisnojot ar mūsdienās tik populāro jokošanu par prokrastināciju.