Pirmais sižets - lācēns un zaķis
Lācēns baidījās no tumsas, bet sanāca tā, ka lācēnam bija jāiet cauri tumšajam mežam, jo viņš pārāk ilgi bija spēlējies ar citiem lācēniem, un metās jau krēsla. Lācēns gāja, bet jo tumšāks palika, jo vairāk viņam bija bail, Viņš jau domāja iet atpakaļ uz meža pļaviņu, kur bija gaišāks. Taču tad viņš satika zaķēnu, kas arī viens pats gāja mājās, bet nemaz nebaidījās. Lācēnam un zaķēnam bija jāiet uz dažādām pusēm, tāpēc zaķēns nevarēja pavadīt lācēnu. Tomēr lācēns, redzot, ka zaķēns, kas vispār ir bailīgāks par viņu, no tumsas nebaidās, saņēmās un gāja viens pats mājās.
Risinājums: Redzot, ka citi, kas ir daudz vājāki, tiek galā ar uzdevumu, stiprākais saprot, ka arī viņam tas ir pa spēkam.
Otrais sižets - kaķēns un kucēns
Otrais sižets - kaķēns un kucēns
Kaķēns baidījās no tumsas, viņam šķita, ka dārzā gail ļaunu lapsu acis un pie sētas sēž ļauns vilks. Tāpat baidījās no tumsas arī kucēns. Taču tad abi sarunāja iet un paskatīties, kas tur tumsā dzīvo. Divatā drošāk. Izrādījās, ka lapsu acis patiesībā ir divi jāņtārpiņi, bet vilks patiesībā ir vecs celms ar dīvaini izliektiem zariem.
Risinājums: Ko nevar viens, to var divi tādi paši - bailīgie. Ar briesmām ir jāiepazīstas. Jāpēta, jāizzina patiesība.
Trešais sižets - vāverēns un slimā māmiņa
Trešais sižets - vāverēns un slimā māmiņa
Vāverēns ļoti baidījās no tumsas un vienmēr naktī sēdēja koka dobumā pie māmiņas. Taču kādu vakaru vāverēna māmiņa savainoja ķepiņu, un nevarēja vairs paiet. Kādam vajadzēja aiziet pēc palīdzības uz dobumu, kas atradās piecus kokus tālāk, kur dzīvoja Kuplaste - ,vāverēna māmiņas māsa. Vāverēns, redzot, cik slikti ir māmiņai, aizlēca pēc palīdzības, pavisam aizmirstot, ka no tumsas jābaidās.
Risinājums: Lielākas problēmas liek aizmirst par mazākām. Palīdzot citiem, mēs palīdzam arī sev.
Ceturtais sižets - elfs un burvestība
ceturtai sižets - elfs un burvestība
Elfu karaļvalstī dzīvoja Mazais Elfs, kas tik ļoti baidījās no tumsas, ka reiz ieskatījies Lielajā Elfu Burvestību grāmatā, uzbūra tā, lai visu laiku visur būtu gaišs. Tas viņam ļoti patika. Taču kādu dienu viņš satika savu draugu – sikspārni, kas bija ļoti noskumis, jo viņš lidoja tikai naktīs. Pēc tam Mazais Elfs satika arī vēl citus savus draugus, kas vairs nevarēja naktī pagulēt. Apdomājies, Mazais Elfs atkal uzmeklēja Lielo Burvestību grāmatu un ar tajā atrastajiem speciālajiem vārdiem atcēla savu burvestību.
Risinājums: Katrai lietai ir sava vērtība, un vienam ļoti noder tas, kas neder otram. Ļaunā, sliktā lieta paliek labāka, jo tā izrādās derīga citam. Tāpat sižets māca rēķināties ar citiem, nedomājot vien par savām ērtībām.
Piektais sižets - pūcēns un Vecā pūce
Piektais sižets - pūcēns un Vecā pūce
Pūcēns ļoti baidījās no tumsas. Naktīs, kad citas pūces lidoja, viņš vienmēr gulēja, bet pats lidoja tikai dienā, kad bija gaišs. Tad Vecā pūce viņam sāka katru vakaru stāstīt pasakas par bailīgiem pūcēniem, bet pūcēnam pēc tam bija jālido mājās. Sākumā Vecā pūce pabeidza stāstīt pasaku, kad vēl tikai tikko sāka krēslot. Bet tad viņa ar katru reizi sāka stāstīt arvien ilgāk un ilgāk, kamēr reiz pūcēnam nācās lidot mājup jau pilnīgā tumsā. Aizdomājies par garo pasaku, pūcēns nemaz nebija apjautis, ka viņš taču baidījās. Kad viņš to saprata, tad atskārta, ka ir maldījies, un ka tumsa ir pūču draugs.
Risinājums: Pasaka parāda, ka pie visa ar laiku var pierast, kā arī to, ka ar lielu aizraušanos par kādu lietu var piemirsties nepatīkamais.
Avots: E.Ozola, M.Veide, "Dziedinošās terapijas. Pasaku pielietošanas un sacerēšanas metodes" (izd. "Jumava").
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
