Septiņas vecāku kļūdas, kas traucē bērnam kļūt par līderi  (50)

Bērniem ir jāpaklūp, lai saprastu, ka neveiksmes – tas ir normāli. Pusaudžiem jāļauj iepazīt pirmā mīlestība un šķiršanās sāpes, lai gūtu emocionālo briedumu, kas nepieciešams, uzsākot nopietnas attiecības.

Kad vecāki pārmērīgi sargā savus bērnus no neveiksmēm, viņos attīstās augstprātība un zema pašapziņa.

Tā rezultātā bērns neiemācās patstāvīgi pieņemt lēmumus un meklēt izeju no sarežģītām situācijām. Viņi pierod, ka vecāki nemitīgi atsteidzas palīgā.

Jaunietis domā tā: "Ja kaut kas notiks ne tā, tad pieaugušie visu izlabos un tiks skaidrībā ar manis pieļauto kļūdu sekām". Taču reālajā pasaulē šī shēma nestrādā, tādēļ arī bērni izaug pilnīgi nekompetenti.

Daudzi vecāki regulāri slavē savus bērnus un saka, ka viņi ir paši gudrākie un skaistākie. Viņi domā, ka tas viņu bērniem liks sajusties īpašiem un modinās viņos pašapziņas celšanos. Taču bieži šāda vecāku uzvedība noved pie gluži pretējā.

Rezultātā bērns sāks ievērot, ka vienīgie, kas viņu uzskata par apdāvinātu – ir mamma un tētis. Bērns sāks šaubīties vecāku objektivitātē attiecībā par viņa novērtēšanu.

Kad vecāki pārmērīgi slavē bērnu un piever acis uz sliktu uzvedību, bērni iemācās krāpties, melot un pārspīlēt, lai izbēgtu no rūgtās patiesības. Viņi vienkārši netiek mācīti pārvarēt grūtības.

Bērni ātri aizmirst aizvainojumu, taču viņiem būs daudz sarežģītāk tikt galā ar izlutināšanas sekām. Nav jābaidās bērniem pateikt "nē", lai viņi iemācītos cienīt un cīnīties par to, kas viņiem patiešām ir svarīgi.
Kā likums – vecāki kā atlīdzību sniedz bērniem to, ko viņi vēlas.

Kad ģimenē ir vairāki bērni, šķiet netaisnīgi slavēt vienu bērnu, bet pārējos atstāt bez uzmanības. Lai nejustos vainīgi, vecāki slavē visus bērnus. Bet tāds uzvedības modelis ir pretrunā ar reālo dzīvi. Kāpēc? Tāpēc, ka bērni neiemācās to, ka viņu panākumi ir atkarīgi no viņa rīcības.

Nevajag pieradināt bērnu gaidīt dāvanas par katru labo atzīmi skolā. Tā viņā nemodīsies nedz beznosacījuma mīlestība, nedz iekšējā motivācija.

Visi bērni agri vai vēlu parāda vēlēšanos "izplest spārnus un aizlidot no vecāku ligzdas". Vecāki to nespēj novērst, bet tas nenozīmē, ka viņiem nebūtu jādalās savā pieredzē.

Pastāstiet bērnam par tām kļūdām, ko pieļāvāt viņa vecumā. Un mēģiniet izvairīties no bezgalīgās moralizēšanas par smēķēšanas un alkohola lietošanas kaitīgumu.

Bērniem jābūt morāli gataviem neveiksmēm un nepareizu lēmumu, un nepareizas uzvedības sekām. Pastāstiet viņiem, ko jūs jutāt, kad nokļuvāt līdzīgās situācijās, un kādu mācībstundu jums sniedza šī pieredze.

Vecāki bieži kļūdaini uzskata, ka bērna gurdrība ir brieduma rādītājs. Viņi domā, ka gudrs bērns ir gatavs reālajai dzīvei. Taču ne vienmēr tas ir tā. Piemēram, daži profesionālie sportisti un Holivudas uzlecošās zvaigznes, būdami apveltīti ar talantiem, taču publiskā vidē sarīko skandālus.

Ja bērnā ir kādas īpašas spējas, tas ne vienmēr nozīmē, ka viņš ir talantīgs it visā un gatavs patstāvīgai dzīvei.

Vecākiem pašiem vajadzētu modelēt tādu uzvedību, kādu viņi sagaida no sava bērna. Iemāciet bērniem atbildēt par saviem vārdiem, balstoties uz savu piemēru. Nemelojiet, jo bērni pamana pat visniecīgākos melus. Ja jūs neuzvedīsieties negodīgi, tad arī bērniem šāda uzvedība liksies nepieņemama.

Esiet atsaucīgi, palīdziet viens otram, un jūsu bērns to atcerēsies un rīkosies tieši tāpat.

Līderības speciālists Elmors uzskata, ka vecāki savus bērnus pārmērīgā mīlestībā ieskauj aiz bailēm. Tieši tāpat daudzi vienkārši nesaprot, cik liela ir viņu loma bērnu audzināšanā. Un vēl – vecāki cenšas bērniem sniegt to, kas pašiem trūcis bērnībā.

Tieši tāpēc daudzi mūsdienu vecāki dzīvo šodienā un nedomā par nākotni, bet savukārt viņu vecāki, kas tagad jau ir vecmāmiņas un vectētiņi, uztraucās tikai par nākamo dienu. Viņi toreiz veidoja uzkrājumus, lieki netērējās un domāja par pensijas vecuma sasniegšanu.

Labākus rezultātus audzināšanā sasniedz tie vecāki, kas ne tikai domā par nākamo dienu, bet arī prot baudīt šodienu.

- Pastāstiet bērniem par pieaugušo dzīves problēmām, ko jūs būtu vēlējušies uzzināt bērnībā.

- Ļaujiet viņiem piedzīvot neveiksmes.

- Apspriediet iespējamās sekas bērnu pieļautām kļūdām, lai viņā attīstītu atbildības sajūtu.

- Palīdziet viņiem saprast, ar kādām rakstura īpašībām un prasmēm cilvēkam jābūt apveltītam, lai risinātu reālās dzīves problēmas.

- Nodarbiniet bērnu ar kaut ko tādu, kas prasa pacietību, lai viņi iemācītos gaidīt.

- Paskaidrojiet viņiem, ka dzīvē patstāvīgi nepieciešams atrast kompromisus un izdarīt izvēli, ka viņi nevarēs iegūt visu.

- Uzticiet bērnam pieaugušo lietas, piemēram, rēķinu apmaksu.

- Iepazīstiniet bērnus ar cienījamiem cilvēkiem no jūsu paziņu loka.

- Palīdziet viņiem tikt skaidrībā ar dzīves mērķiem, bet pēc tam apspriediet veidus, kā tos sasniegt.

- Atbalstiet un veiciniet viņu tiekšanos pēc patstāvības un atbildības.