Foto: PantherMedia/Scanpix
Tas notika novembra pirmajās dienās, Lucavsalā, pēc airēšanas treniņa. Treneris nodarbību bija pabeidzis ātrāk, vecāki krietni kavēja un septiņus gadus vecs zēns viens stāvēja tumsā un gaidīja pieaugušos. Ja ne kāda svešiniece, kas nepagāja garām, nezin vēl kā viss būtu beidzies. Tā ir svešas sievietes, mammas vēstule mazā zēna vecākiem, trenerim un atgādinājums citiem vecākiem,- ka esam atbildīgi par saviem mazajiem cilvēciņiem šajā plašajā pasaulē, kas dažreiz var būt ne tik rožaina.

Sievietes un mammas vēstījums zēna vecākiem un pārējiem kā atgādinājums no portāla Cālis.lv foruma. Vēstule forumā izvērsusi plašas diskusijas.

"Kādu vakaru, braucot uz skriešanas treniņu Lucavsalā, kas lielākā daļa slīgst lielā tumsā, kur apgaismots ir neliels laukums pie peldvietām un rudens vakarā ap plkst.18.35 pastaigājas tikai retais, satiku mazu septiņgadīgu gadīgu puisēnu, kas viens tumsā, krustojumā ļoti, ļoti gaidīja savu mammu un tēti. Ļoti ceru, ka mammai un tētim bija noticis kaut kas ekstrēms, ja pēc mazā cilvēka ieradās tikai plkst.19.05.Airēšanas treniņš, kā vēlāk caur 1188.lv un sargu atrodot trenera kontaktus izrādījās, viņam bāzē bija beidzies jau plkst.18. Treneris jau sen kā devies mājās, atstājot mazo sarga rokās, bet ne jau trenerim un sargam ir pienākums pieskatīt nu jau mazo - lielo septiņgadnieku vairāk nekā vienu stundu.

Mazais bija aizgājis jau labi tālu no airēšanas bāzes un stāvēja tumsā, krustojumā – nezināja ne cikos vecāki būs pakaļ, ne cikos ir beidzies treniņš, ne cik ilgi jau krustojumā stāv (kas šim vecumam ir normāli, jo nav laika izjūtas).

Lūdzu, iemāciet savam “lielajam cilvēkam” dažas lietas, kas neprasa daudz laika, bet sniedz mazajam un citiem drošības sajūtu, ja nu kas tāds atkārtojas:

1) mammas un tēta (vai cita tuva cilvēka) telefona nummurs ir jāzina no galvas un, ja esi palicis viens un pašam nav mobilā telefona, nosauc to klātesošiem cilvēkiem, lai pieaugušie, kas “lielo cilvēku” pastāvīgās gaitās satiek, varētu sazināties ar vecākiem un pārliecināties, ka viss ir kārtībā;

2) ierakstiet bērnam dienasgrāmatā vai citur, kas vienmēr ir līdzi, vecāku vai citu tuvu cilvēku, kā arī treneru telefona numurus ja nu pirmais punkts bērnam stresā nenostrādā;

3) pastāstiet bērnam, ka policijā strādā cilvēki, kas palīdzēs tikt pie mammas un tēta un policijas mašīnā DRĪKST UN VAJAG kāpt, lai policisti palīdzētu sasildīties un nogādātu līdz mammai un tētim. Lūdzu, nebaidiet bērnus ar policiju bez iemesla – bērns kategoriski iebilda zvanīt policijai un lūdza, lai es un policija brauc prom. Policiju nesaucu, jo bērns baidījās, bet apturēju uz Lucavsalas posteni nedaudz pirms plkst.19 braucošo policijas automašīnu, kas bija laimīga sakritība;

4) tumsā, neapgaismotās vietās un vēl jo vairāk pie ūdens, nedrīkst doties patstāvīgās gaitās, bet ir jāgaida vecāki treniņā vietā.

Ceru, ka mazajam puikam viss ir kārtībā un nav saslimis, jo bija pamatīgi nosalis, un arī nav ļoti nobijies. Tāpat ceru, ka mazais kādreiz strādās Zinātņu akadēmijā, jo, kad jautāju, kur viņš mācās, tad viņš teica, ka tai lielā ēkā, kas spīd pāri tiltam (izrādījās, ka viņš mācās Daiļamatu vidusskolā netālu no Zinātņu akadēmijas).

Tāpat ļoti ceru, ka šiem vecākiem uz savas ādas nebūs jāizbauda tuvinieka pazušana vai kāda liela nelaime, lai saprastu, kā šādas pastāvīgas gaitas “lielajam cilvēkam” var beigties.

Gribēju tikai un vienīgi atgādināt iemācīt un pārrunāt atkal un atkal vienkāršas lietas, lai pēc iespējas mazāk notiktu traģiskas nelaimes un, pat, ja nekas nenotiek, lai bērns nebūtu pārbijies, esot drošās rokās pie policijas."

Kurš atbildīgs likuma priekšā?

Portāla Cālis.lv forumā pēc vēstules publicēšanas sākās plašas diskusijas, gan izsakot pateicību sievietei par to, ka nepagāja garām, gan arī izsakot nosodošas piezīmes - redz, nevajagot jaukties svešās lietās un nevajagot nosodīt vecākus, ja nav zināms, kas viņiem bija atgadījies. Tāpat ir norādes par trenera rīcību, kurš nepārliecinājās, ka viņa audzēknim viss ir kārtībā, nododot viņu sarga rīcībā, kurš savukārt pieļāva, ka puisēns pamet airēšanas bāzi.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās vadlīnijas par to, kādi pienākumi un tiesības ir interešu izglītības iestāžu pedagogiem teikts, ka viņu pienākums ir  rūpēties par izglītojamo drošību un izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu, veikt izglītojamajiem instruktāžas par drošības un izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī viņi atbild par ANO konvencijas par bērna tiesībām, Bērnu tiesību aizsardzības likuma, Izglītības likuma, Profesionālās izglītības likuma, Vispārējās izglītības likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu un atbild par izglītojamo dzīvību, veselību un psiholoģiski labvēlīgas vides veidošanu izglītības iestādē.

Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka bērna tiesību aizsardzību valstī nodrošina:

1) bērna vecāki (adoptētāji), audžuģimene un aizbildņi;

2) izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes;

3) valsts un pašvaldību institūcijas;

4) sabiedriskās organizācijas un citas fiziskās vai juridiskās personas, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem;

5) darba devēji.

Likums arī nosaka, ka  bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, šo iestāžu vadītāji un darbinieki ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības.

Diksusiju lasi šeit

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!