Aplikums
Tīra mēle, bez aplikuma - tā, pirmkārt, ir kuņģa un zarnu trakta veselīguma pazīme. Taču der ielāgot, ka atsevišķi pārtikas produkti un medikamenti var mēli iekrāsot citās krāsās, piemēram, bietes un piens - bērniem, kas tiek zīdīti, un tas nozīmē, ka ne vienmēr tīra mēle ir kā patiesības nesēja, ka ar veselību viss ir kārtībā. Ja aplikums izveidojies no pārtikas, tas daļēji pazudīs stundas, pusotras laikā pēc ēšanas. Zīdaiņiem biežāk mēdz būt balts aplikums. Ja tas ir līdzīgs mannas putraimiem un praktiski neņemas nost, tā ir piena sēnes pazīme. Ja baltais aplikums ar karotīti viegli ņemas nost un brīžam parādās vairāk, bet brīžam mazāk, tas ir no zīšanas.
Krāsa, aplikuma veids un mēles mitrums
Pēc šīm lietām var spriest par kādu akūtu vai hronisku saslimšanu. Pie augstas temperatūras mēle kļūst sausa un lipīga, kas var arī liecināt par nepietiekamu šķidruma daudzumu organismā. Tāpat sausa, sašķelta mēle var būt cukura diabēta pazīme. Piemēram, koša, aveņu krāsas mēle, ar spilgti izteiktām pumpiņām, vēsta par saslimšanu ar skarlatīnu (protams, būtu jābūt vēl kādiem šīs slimības simptomiem). Bāla mēle var norādīt uz anēmiju.
Jo uz mēles vairāk aplikuma, jo nopietnāka saslimšana. Dzeltens aplikums var norādīt par gremošanas trakta problēmām, visbiežāk - zarnu; pelēks - par kuņģa problēmām; balts un sauss - intoksikācijas pazīme, bet par vitamīnu trūkumu liecina ļoti gluda mēle.
Strijas
Vertikālas, dziļas strijas uz mēles liecina par sirdsdarbības traucējumiem, bet, ja tās ir virspusējas, bet pa visu mēli, tas ir vēstījums par problēmām kuņģa un zarnu trakta darbībā, dziļas - aknu darbības traucējumi.
Mēles forma
Izrādās, ka arī pēc mēles formas var daudz ko pateikt. Plāna mēle liecina par vielmaiņas traucējumiem, bieza - par aknu un gremošanas darbības traucējumiem. Ja ir izmaiņas reljefā - vitamīnu trūkums, mēles novirze no viduslīnijas vēsta par nervu slimībām.
Avots: "Vesels mazulis" (izd."Toloka").