Gudrās vecmāmiņas jeb kā iemācīties neiejaukties mazbērnu audzināšanā  (8)

Cieni savu bērnu mājas

Apciemo savus bērnus tikai tad, kad viņi ielūdz vai kad esat sarunājuši. Ja vienmēr cienīsi bērnu izvēli un ievērosi robežas, tad starp jums valdīs laba saskaņa. Atrodi iespējas uzslavēt bērnus kā labus vecākus, bet nekad nemazini bērnu vai mazbērnu ietekmi. Piedāvā atbalstu un padomu, negaidot, ka to vienmēr pieņems, un izkop taisnīguma un humora izjūtu. Pārvari kārdinājumu nostāties kāda pusē un centies būt ļoti jauka omīte - tāda, kas ir izpalīdzīga, jautra un neuztraucas par sīkām problēmām.

Jā, tas nav viegli. Varbūt jāmaina domāšanas veids un daļēji arī sava uzvedība. Daudzreiz būs nepieciešams piekāpties un uzupurēties, bet tas ir to vērts. Būt vecvecākiem nozīmē iespēju augt, un tas ir piedāvājums, no kā nevajag atteikties.

Attieksmes maiņa

Ja uzskati, ka zini vislabāk, kā audzināt mazbērnus, padomā vēlreiz. Ir pagājuši 20 vai 30 gadi, varbūt vēl vairāk gadu, kopš tavi bērni bija mazi, un daudz kas ir krasi mainījies. Tavi bērni vadās pēc mūsdienu bērnu auzdināšanas metodēm, piemēram, bērna atradināšana no krūts vai īpaša pieeja gulēšanas jautājumiem, kur vecie likumi vairs neder.

Protams, bērnu audzināšanā var runāt arī par modi - dažas lietas nāk un aiziet, bet citu izmiņu pamatā ir plaši pētījumi. uz tiem balstās, piemēram, atzītais drošākais veids, kā nolikt mazuli gulēt gultiņā, lai samazinātu risku bērnam gultiņā nomirt.

Neiedomājies, ka vecās metodes ir labākās. Ne vienmēr tā ir, un tu tikai sakaitināsi savus bērnus, ja mēģināsi pastāvēt uz novecojušām metodēm. Esi atvērta jaunākajām atziņām, un varbūt būsi pārsteigta, cik labas tās ir. Tagad ir jauni ieteikumi, kā sagatavot pudelītē piena maisījumu, un tie ir ļoti saprātīgi; tāpat ir mainījušies autiņi un daudz kas cits. Šī ir cita pasaule, tādēļ esi gatava mācīties no bērniem un labprāt pieņem viņu metodes.

Vecmāmiņu loma - atbalsts

Vecākās paaudzes sievietes vienmēr ir uzskatījušas, ka viņām ir tiesības iejaukties bērnu audzināšanā, bet mūsdienās tā vairs nav pieņemts. Arī tu droši vien savulaik apvainojies uz savu vecāku iejaukšanos bērnu auzdināšanā. Iespējams, ka vēlējies, lai viņi neiejaucas, īpaši tad, ja viņu uzskati bija pilnīgi pretēji.

Tāpēc aizmirsti, ka esi vecāka un gudrāka, ka vari uzspiet savu gribu jaunākajai, mazāk pieredzējušai paaudzei. Tavi uzskati var būt novecojuši. Labāk palasi jaunākās teorijas, lai kopā varat tās apspriest. Tā kļūsi par labāku vecmāmiņu. Protams, reizēm tu vari uzskatīt, ka tavi bērni būtu varējuši rīkoties citādi, bet jāiemācās turēt mēli aiz zobiem. Ne vienmēr vecmāmiņa visu zina labāk.

Varbūt tu kādreiz atļausies neņemt vērā bērnu vēlmes, kad viņi nebūs klāt, cerot, ka viņi neko neuzzinās. Bet tici, tas radīs strīdus. Bērni to uzzinās, un var rasties nepatīkams konflikts, no kura nevarēsi izvairīties. Domā par labām lietām, bet ignorē sliktās. Pretējais nenesīs nekādu labumu. Tas pats attiecas uz bērnu prasmēm būt par vecākiem. Tava vienīgā loma ir atbalstīt.

Piekāpies mazbērna vecākiem

Ir ļoti labi prasīt bērniem atļauju vai piekāpties visā, par ko rodas šaubas. Kad mazbērni prasa atļauju - apēst vēl vienu cepumu vai paņemt krāsas, papīru un priekšautu, un pakrāsot -, ir tik viegli pateikt: "Ja mamma (vai tētis) atļauj, tad, jā". Vecākus arī nomierina un iepriecina, ja mazbērrni dzird tevi sakām: "Gudri darīts, tēti," - vai: "Ļoti labi, māmiņ". Šāda uzvedība ir ļoti vienojoša un palīdz nepārtraukti veidot uzticību starp tevi un bērniem.

Ja notiek kaut kas tāds, kas jūs patiešām izšķir un, iespējams, sabojā attiecības uz visu mūžu, tā vietā, lai turētu ļaunu prātu, vari izlemt savu bērnu atbalstīt, lai tur vai kas. Tavs uzdevums ir visu vērst par labu, nevis padarīt situāciju vēl sliktāku.

Avots: Dr.Mirjama Stoparde "Mans mazbērns. Kā priecāties un rūpēties par mazbērnu"(izd.Zvaigzne ABC).