Jā vai nē pusaugu meiteņu vakcinēšanai pret dzemdes kakla vēzi  (48)

Šī tēma būs aktuāla tiem vecākiem, kuriem aug meitas, kuras sasniegušas 12-13 gadu vecumu vai jaunākas, kurām vakcinēšanās vēl tikai priekšā. Ja dažus gadus atpakaļ par vakcinēšanu informēja vien ģimenes ārsti un mediji, tad tagad jau sperts nākamais solis - visas meitenes, kuras sasniegušas attiecīgo vecumu, no skolas medmāsām saņem vecākiem adresētas vēstules ar aicinājumu potēties. Turklāt potes ir trīs, kas veicamas ar zināmu intervālu. Par vakcīnas nepieciešamību taujājām ģinekoloģei, pediatram un apkopojām arī portāla Cālis.lv forumā apspriestos māmiņu viedokļus.

Kā var iegūt cilvēka papilomas vīrusu?

Konsultē ginekoloģe Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kura specializējusies dzemdes kakla priekšvēža slimību diagnostikā un ārstēšanā, medicīnas zinātņu doktore un Latvijas Kolposkopijas biedrības priekšsēdētāja Jana Žodžika:

Dzemdes kakla vēzis Latvijā un pasaulē pēc krūts vēža ir otra biežāk sastopamā ļaundabīgā audzēja lokalizācija sievietēm vecumā līdz 45 gadiem. Statistikas dati rāda, ka dzemdes kakla vēža saslimstība un mirstība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā.

Dzemdes kakla vēža cēlonis (precīzāk – obligāts priekšnosacījums) ir cilvēka papilomas vīruss (CPV) jeb HPV [human papilloma virus - HPV]. CPV vīruss ir ļoti plaši sastopams, un ar to ir viegli inficēties – tas var tikt pārnests dzimumakta laikā un dažkārt pat tikai intīma ādas kontakta rezultātā dzimumorgānu rajonā. Ar šo vīrusu var inficēties ikviena sieviete, kurai ir seksuālas attiecības, neatkarīgi no vecuma un iedzimtības.

Arī ilgstošas stabilas partnerattiecības nebūt nepasargā no dzemdes kakla vēža cēloņa – CPV infekcijas. Ir pierādīts, ka aptuveni 50 – 80% seksuāli aktīvu sieviešu kādā savas dzīves posmā inficējas ar cilvēka papilomas vīrusu, turklāt vairāk nekā 70% šo infekciju ir saistītas ar vīrusa onkogēnajiem jeb vēzi izraisošajiem tipiem.

Dzemdes kakla vēža risks vislielākā mērā attiecināms uz tām sievietēm, kuras ilgstoši inficētas ar CPV vīrusu. Ja organisms nespēj tikt galā ar infekciju paša spēkiem, tā kļūst nepārejoša un pamazām rada izmaiņas dzemdes kakla šūnās, kas zināmā laika periodā var izraisīt ļaundabīgo audzēju. Dzemdes kakla vēža risks attiecas gan uz jaunām, gan arī vecākām sievietēm – ikviena no viņām var pirmreizēji vai atkārtoti inficēties ar onkogēnajiem CPV tipiem.

Ar gadiem nepārejošas CPV infekcijas risks pieaug – sievietēm vecumā pēc 45 gadiem imūnās atbildes reakcija pavājinās. Kaut inficēšanās gadījumā organisms izstrādā specifiskas vīrusa antivielas, var notikt atkārtota inficēšanās pat ar tiem pašiem CPV tipiem. Proti, sākotnējā CPV infekcija var neradīt pietiekamu imunitāti pret atkārtotiem inficēšanās gadījumiem vai nemazināt risku, ka šī infekcija kļūst nepārejoša.

Dzemdes kakla vēža attīstību sievietēm, kuras inficētas ar onkogēno CPV, veicina sekojoši faktori:

- agrīni uzsākta seksuālā dzīve;

- bieža partneru maiņa;

- smēķēšana;

- ilgstoša perorālo kontracepcijas līdzekļu lietošana;

- seksuāli transmisīvās u.c. reproduktīvā trakta/dzimumorgānu (piemēram, herpes) infekcijas.

Kā ārstēt vīrusu?

Mediķe uzsver, ka joprojām nav atklāts neviens medikaments, ar kura palīdzību varētu izārstēt CPV. Vienīgais veids, kā pasargāt sievieti no CPV un ar to saistītām dzemdes kakla priekšvēža un vēža izmaiņām, ir primārā un sekundārā profilakse.

Pasākumi, kas samazina saslimšanu ar DzKV:

1. DzKV primārā profilakse – vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV)
2. DzKV sekundārā profilakse – organizētā dzemdes kakla vēža skrīninga citoloģiskās uztriepes, kā arī CPV testēšana
3. Citi profilaktiski pasākumi:

- nesmēķēt;
- lietot dzimumdzīves laikā prezervatīvus,
- ierobežot dzimumpartneru skaitu.

Vakcīna ir radīta, lai pasargātu no inficēšanās ar CPV, tāpēc to veido šim vīrusam tikai ārēji līdzīgas daļiņas, kas nesatur nedz dzīvu, nedz novājinātu vīrusu. Vakcīna nesatur vēža šūnas vai svešus olbaltumus. Vakcīna izveido sievietes/meitenes ķermenī imūno atmiņu jeb antivielas, kas viņas pasargā no īstā vīrusa, ja tāds nokļūst dzemdes kakla gļotādas šūnās. Vakcīna tādējādi rada imunitāti pret vīrusa infekciju, neliekot piedzīvot slimību vai tās simptomus.

Atšķirībā no dabīgās imunitātes, vakcinācija nodrošina spēcīgu un ilgstošu imunitāti jeb aizsardzību kā pret sākotnēju, tā pret atkārtotu infekciju, jo nonāk asinīs un limfmezglos. Vakcinācijas rezultātā meitene vai sieviete nevar saslimt ar slimību, kas saistīta ar CPV infekciju. Līdzīgi lielākajai daļai vakcīnu arī šī nodrošina imunitāti pret infekciju, neliekot piedzīvot pašu slimību vai tās simptomus.

Kāpēc meitenes jāvakcinē 12 gadu vecumā?

Vakcīnu pret CPV visefektīvāk ir ievadīt meitenēm, kamēr viņas nav uzsākušas dzimumdzīvi – tas nozīmē – vēl nav bijis kontakts ar CPV. Kā Eiropā, tā arī Latvijā vidējais vecums, kad meitenes sāk dzimumdzīvi, ir 16 gadi. Lai arī vecāki bieži to nenojauš, šis vecums var būt arī mazāks.

Uzskata, ka 12 gados vairumam meiteņu seksuālo kontaktu vēl nav. Turklāt šajā vecumā ir daudz labāka organisma reakcija uz poti, izstrādājot augstāku antivielu līmeni.

Vakcinācija nav un nevar būt organisma imūnsistēmu "graujošs" faktors gan sava kvantitatīvā nenozīmīguma dēļ, gan tāpēc, ka, neskatoties uz mākslīgo ievadīšanu organismā, tā iekļaujas normālajā organisma ikdienas imunogēno reakciju procesā, līdz ar to nodrošinot imūnsistēmas tonusu un funkcionālo aktivitāti.

Visas vakcīnas pirms reģistrācijas tiek pakļautas stingriem klīniskiem pētījumiem un rūpīgam monitoringam. Gan Eiropas Savienības, gan mūsu valsts atbildīgās iestādes pirms licences piešķiršanas jeb reģistrācijas rūpīgi izanalizē visus ar medikamentu vai vakcīnu saistītos drošības un efektivitātes datus. Tas nozīmē, ka tikai pēc vairāku gadu pētījumiem un to rezultātu izvērtējuma, vakcīna vai medikaments tiek atzīts par piemērotu lietošanai.

Vairāki desmiti tūkstoši dažāda vecuma sieviešu rūpīgi kontrolētu pētījumu programmas ietvaros ir saņēmušas vakcīnu, kas pasargā no inficēšanās ar dzemdes kakla vēzi izraisošajiem vīrusiem.

Vakcīna aizsargā pret dažiem augsta riska CPV tipiem – galvenajiem dzemdes kakla vēža izraisītājiem. Vakcīna palīdz samazināt inficēšanās risku ar tiem CPV tipiem, kas var izraisīt vairāk nekā 70% dzemdes kakla vēža gadījumu. Vakcinācija pret CPV un regulāras dzemdes kakla citoloģiskās pārbaudes samazina dzemdes kakla vēža risku par 94%.

Lai arī vakcinācija aizsargā pret biežāk sastopamajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem, tomēr ir daži retāk izplatīti CPV tipi, pret kuriem vakcīna aizsardzību nesniedz. Tādēļ, lai iespējami agrīni atklātu pirmsvēža izmaiņas dzemdes kaklā un savlaicīgi uzsāktu ārstēšanu, būtiskas ir regulāras citoloģiskās uztriepes pārbaudes.

Vai nepietiek ar regulārām pārbaudēm pie ginekologa?

Kāpēc neiztikt tikai ar regulārām pārbaudēm – atbilde slēpjas vakcinācijas otrā nosaukumā "primārā profilakse", jo tā pasargā no ierosinātāja – CPV vīrusa – ietekmes. Citoloģiskās pārbaudes rada iespēju konstatēt slimību, kā arī savlaicīgi to ārstēt, bet šūnu izmaiņas jau ir notikušas.

Neapšaubāmi, mūsdienās tiek izmantotas visefektīvākās un saudzējošākās dzemdes kakla priekšvēža slimību ārstēšanas metodes, tomēr vienmēr pastāv sarežģījumu un slimības atkārtošanās risks – no tā var pasargāt tikai vakcinācija pirms ir bijis kontakts ar CPV.

Dzemdes kakla priekšvēža slimības ir jaunu sieviešu problēmas, ārstēšana tomēr var nedaudz palielināt priekšlaicīgu dzemdību risku, bez tam tā ir saistīta ar ievērojumu stresu un pārdzīvojumiem, kas ir sievietēm jāizcieš. Domāju, ka tikai tie cilvēki, kas nav saskārušies ar dzemdes kakla priekšvēža un vēža saslimšanām, var apgalvot, ka vakcinācija pret CPV nav mērķtiecīga. Par vakcināciju pret CPV jautājiet savam ģimenes ārstam, iesaka ginekoloģe.

Āgenskalna klīnikas pediatra, homeoptāta Edgara Medņa viedoklis:

"Šī vakcīna tiešām ir ļoti jauna un mums nav pieredzes, kā tā iedarbojas un ko nodara organismam ilgtermiņā. Ir pazīstami ap 70 dažādiem papilomas vīrusa štammiem, bet šī vakcīna ir tikai pret diviem no tiem. Bez tam, manuprāt, ļoti var strīdēties par to, cik papilomas vīruss ir vainīgs dzemdes kakla vēža izraisīšanā. Un cik tomēr cilvēks pats ar savu attieksmi pret dzīvi un sevi pašu sekmē tāda vai citāda vēža rašanos. Es parasti izvēli vakcinēt vai nē atstāju katra paša ziņā. Bet vienīgi pirms vakcinēt, ja tā izlemiet, izlasiet lietošanas instrukciju, īpašu vērību pievēršot blakus parādībām jeb blaknēm, lai vēlāk nav pārteigumi."

Māmiņu dažādie viedokļi Cālis.lv forumā:

"Mana ginekoloģe ir ļoti tradicionāli orientēta, visādi citādi apsmaida manas alternatīvās metodes un uzskatus, bet, runājot tieši par šo poti viņa ir pret. Viņa tieši uzsvēra to, ka konferencēs, kur uzstājas tie daudzie onkoginekologi, privātā sarunā viņi paši atzīstas, ka savai ģimenei neļauj vakcinēt šo vakcīnu daudzo blakusparādību dēļ. Publiski to viņi nedrīkst teikt."

"Pēc konsultēšanās ar trim speciālistiem - bērna ārstu, ģimenes ārstu un ginekologu, nolēmu - jā."

"Nē, pēc konsultēšanas ar vairākiem ārstiem."

"Nē un vēlreiz nē. (Imunologa, homeopāta un mana ģimenes daktera viedoklis)."

"Es runāju ar onkoloģi. Viņa teica nekad uz nepārbaudītas vakcīnas nepotēs savu meitu. Kas zina, ko tā vakcīna atstāj? Kādas sekas. Un ja nu neauglību meitenēm? Kur ir garantija?"

"Kategoriski nē."

"Nepotēšu. Pārāk "svaiga" pote, par maz informācijas par ietekmi ilgtermiņā (nākamajās paaudzēs). Meitai tūlīt būs 12, tad jau redzēs, kuras iestādes par šito satrauksies. Ģimenes ārsts vasarā jau ierunājās, bet tad atjēdzās, ka vēl vecums nav pareizais, skolai jau pagājušajā gadā atdevu zīmīti ar variantiem - ka ļauju potēt skolā, potēt pie ģimenes ārsta un nepotēt. Vienkārši pasvītroju trešo."

"Potēju, pēc apspriešanās ar ģimenes ārstu un ginekologu."