Dažus mēnešus veci zīdaiņi reti saaukstējas, jo no mammas ieguvuši imunitāti. Taču jāņem vērā, ka zīdaiņiem ārstēšana it kā pavisam vieglajai saslimšanai norit grūtāk un var pāriet kādā nopietnākā vainā - bronhītā, pat plaušu karsonī, var sāpēt austiņas. Tādēļ, lai izvairītos no blakus saslimšanām, mazus zīdainīšus pie pirmajām saaukstēšanās pazīmēm labāk uzreiz parādīt ārstam.
Savukārt dažiem bērndārza vecuma bērniem saaukstēšanās norit viena pēc otras, un patiesi - ir grūti šāda vecuma bērnu nosargāt no saslimšanas, kas iegūstama tik vienkārši - pietiek ar vienu šķaudienu un klepu no kāda slimnieka. Par laimi, saaukstēšanās ārstējas ātri un viegli, taču pats galvenais - nenodarboties ar pašārstēšanos un nepieļaut saasinājumu parādīšanos laikā, kad bērna imunitāte ir pazeminājusies.
Mīts. Saaukstēšanos var ārstēt ar jebkuriem aptiekā pieejamiem medikamentiem.
Patiesība. Universiāla līdzekļa saaukstēšanās ārstēšanai nepastāv. Jā, daudzi medikamenti aptiekās pieejami bez receptes, un vecāki, konsultējoties ar farmaceitu, paši nosaka diagnozi saviem bērniem. Taču šiem medikamentiem var būt dažādas blakusparādības, tādēļ zāles, ko dot bērnam, var rekomendēt tikai ārsts.
Mīts. Saaukstēšanās gadījumā vislabāk palīdz vistas gaļas buljons.
Patiesība. Silts vistas gaļas buljons mīkstina klepu, mazina kakla sāpes un drebuļus, kā jebkurš cits karsts šķidrums. taču uzskatīt, ka tieši buljons ir pats labākais un vienīgais līdzeklis pret saaukstēšanos, nav vērts. Silts buljons lieliski derēs kā papildus efekts ārstēšanai, veicinās apetīti un dos spēku ātrākai izveseļošanās.
Mīts. Bērns, kurš dzer multivitamīnus, praktiski neslimo.
Patiesība. Multivitamīni ir labs nepieciešamo vielu avots, taču ilgstoša un bezkontroles to lietošana ne tikai nepalīdzēs, bet var pat kaitēt tava mazuļa veselībai. Pārmērīga vitamīnu lietošana novedīs pie hipervitaminozes, organisma intoksikācijas. Bērniem straujas augšanas procesā, pēc pārslimotām slimībām vajag lietot multivitamīnus, bet tikai, konsultējoties ar ārstu. Turklāt vitamīni jādzer kursu veidā, nevis visu laiku. Daudzi pētījumi jau apliecinājuši, ka vitamīnu lietošana nemazina risku saslimt ar augšējo elpošanas ceļu slimībām. Bez sintētiskajiem vitamīniem dodiet bērnam dabīgos - vasarā sasaldētas ogas, augļus un dārzeņus (ja sasaldētus, tad, protams, atlaidinātus nevis ledainus).
Mīts. Piena produkti pastiprina iesnas.
Patiesība. Piens un tā produkti neietekmē gļotu rašanos augšējos elpošanas ceļos, tādēļ tos arī nevar vainot pie iesnu pastiprināšanās. Droši variet piedāvāt mazulim pienu un tā produktus, jo īpaši, ja tie viņam garšo. Dodiet bērnam vairāk dzert jebkādu šķidrumu, tostarp piena.
Mīts. Ja izsvīst, tad uzreiz top vesels.
Patiesība. Saausktēšanās var rasties no veselas virknes dažādu vīrusu, un tos no organisma izvadīt ar svīšanu nav iespējams. Viss atkarīgs no bērna imunitātes. Ja mazajam ir paaugstināta temperatūra, tad sildošas procedūras viņam var klūt pat bīstamas. Nemēģini bērnu ģērbt pēc iespējas siltāk. Ja to darīsi, nenobriedušās nervu sistēmas dēļ bērnam var celties pavisam augsta temperatūra un var rasties pat krampji.
Avots: žurnāls "Vesels mazulis" (izd.Toloka).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
