Lai konstatētu to, kas ir novirze, būtu jāpārzina, kas ir norma jeb bērna dabiskais stāvoklis. Tādēļ var izvirzīt šādu apgalvojumu - vai tiešām labi pazīstam savus bērnus? Vai novērtējam viņa garastāvokļa svārstības, uzvedības īpatnības, apģērbu, paradumus, iedziļināmies viņa dzīves notikumos, attiecībās ar vienaudžiem? Visas šīs zināšanas palīdzētu pamanīt reibuma pazīmes, ja tādas rastos.
Galēju alkohola reibuma stāvokli noteikti pamanīsim, bet alkohola lietošanu mazās devās varam palaist garām, ja nebūsim pietiekami vērīgi un ar bērnu nekontaktēsimies pietiekami bieži. Šis nemanāmi "vieglais" alkohola lietošanas sākums var novest pie nopietnām un nelabvēlīgām sekām. Visbiežāk alkoholu jaunietis lieto slēpti un nemanāmi, ja no saviem vecākiem baidās, nevis balsta attiecības uz savstarpēju respektu un cieņu. Arī ļoti aizņemtiem vecākiem emocionālais kontakts ar bērnu var mazināties vai pat zust, un tas ir bīstami.
Vielu ietekmi uz smadzeņu darbību un organisma funkcijām var iedalīt trīs lielās grupās – depresantos, stimulatoros un halucinogēnos. Alkohols pieder pie depresantiem, jo tas nomāc smadzeņu darbību. Sākotnēji tas nomāc smadzeņu kavējošo funkciju, kas liek cilvēkam šķietami atbrīvoties, bet reibumam pieaugot, depresīvā ietekme kļūst vairāk pamanāma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
