Mīlas trijstūris – tas vienmēr nav viegls uzdevums. Taču šoreiz pievērsīsimies neparastam trijstūrim. Nav noslēpums, ka labu attiecību veidošana ģimenē nav viegla, bet, ja sieviete audzina bērnu no pirmās laulības un nolemj apprecēties otreiz, tad arī rodas šis neparastais trijstūris māte – patēvs – bērns. Kā pareizāk rīkoties, ja esi tādā situācijā, lai palīdzētu visiem ģimenes locekļiem? Padomus apkopojis portāls MyJane.ru.
Ko darīt mammai?
Viegli uzminēt, ka bērna attiecības ar patēvu lielā mērā būs atkarīgas no sievietes diplomātiskajām spējām un gudrības. Kā rāda pieredze, visgrūtākie būs tā saucamie "pieslīpēšanās" mēneši. Taču grūti nenozīmē neiespējami. Spēt ātri atrisināt radušās problēmas un mēģināt samierināt vīrieti un bērnu – tas ir tas, kas būtu jāprot gudrai sievietei. Varbūt spēs palīdzēt jau pieredzējušu sieviešu un psihologu ieteikumi:
– Mēģini sadalīt savu mīlestību vienlīdzīgi – lai gan bērns, gan vīrietis jūt, ka ir mīlēti un sievietei nepieciešami;
- Biežāk organizē kādus pasākumus, kas jūs visus var apvienot. Lieliski palīdzēs pikniki dabā, mazāki un lielākki ceļojumi, pastaigas;
- Lai kā tu vēlētos salīdzināt bērna īsto tēvu ar patēvu – neļaujies tam. Izteicieni "Lūk, redzi, kāds tav tētis bija slikts, bet Pēteronkulis – labs" sniegs ne to efektu, ko tu būsi gaidījusi, īpaši, ja bērns savu īsto tēvu mīlēja un joprojām ar viņu tiekas;
- Kā papildinājums iepriekšminētajam padomam: neļauj, lai tavs bijušais bērna klātbūtnē slikti izteiktos par tavu tagadējo vīrieti;
- Konfliktsituācijās neieņem kādu noteiktu pozīciju, bet saglabā neitralitāti. Vēlāk konflikts piemirsīsies, bet nepatīkamā sajūta kādam no pārējiem ģimenes locekļiem paliks;
- Biežāk lieto ģimeni apvienojošus vārdus - "mēs", "mums";
- Ja bērnam ir labas attiecības ar īsto tēvu, neliedz viņiem tikties.
Kā palīdzēt bērnam?
Arī bērnam jaunā situācija nav viegla. Izņemot to, ka bērns ir pazaudējis tuvu cilvēku (īpaši, ja bērnam ar tēvu ir bijušas labas attiecības, un tēvs vienmēr bijis blakus), viņam mainās arī pasaules uztvere. Bērniem ir jāzina, ka pastāv zināma hierarhija: tētis un mamma ir galvenie, kā bieži saka paši bērni, bet pēc tam – bērns.
Savā prātā bērns šajā hierarhijā atvēl vietu arī vecvecākiem, brālim un māsai... Bet, ja šī harmonija tiek izjaukta un ģimenē parādās jauns loceklis, tad pēc hierarhijas principiem – viņš ir jauniņais, bet tas nozīmē – ne tik svarīgs, lai viņu klausītu. Taču realitāte ir cita – šis jauniņais ieņem vietu blakus mammai un nereti sāk komandēt. Šāda situācija var izraisīt īstu dumpošanos – jo īpaši, ja bērnam ir vairāk par deviņiem, desmit gadiem. Kā gudri atrisināt šo situāciju? Psihologi iesaka, ka sākumā audzināšanas funkcijas ir jāuzņemas tieši mātei.
Turklāt pastāv vēl arī cita problēma: bieži bērns sāk uzvesties agresīvi pret jauno tēti, bet to nevajadzētu uztvert kā personisku nepatiku. Spriediet paši: bērns ir sapratis, ka viens cilvēks – tēvs – viņu jau vienreiz ir pametis, un, ja nu šis "jaunais" izrīkojas tāpat? Ir no kā uzmanīties. Šo neuzticības sienu var nojaukt tikai pieaugušie – galvenokārt tieši māte. Tieši viņai sarežģītā situācija ir jāapspriež ar bērnu.
Kā uzvesties patēvam?
Gandrīz ikvienam stiprā dzimuma pārstāvim ne īpaši viegli būs pieņemt faktu, ka mīļotā sieviete audzina bērnu no cita vīrieša. Pastāv gan greizsirdība, gan nevēlēšanās dalīties ar savu sievieti ar vēl kādu, kā arī konkurence. Taču ir svarīgi atcerēties, ka tās vien ir pirmās jūtas, kas balstās uz emocijām. Gudrs un atbildīgs virietis ātri varēs tikt galā ar šīm savām emocijām, kā arī novērtēt mīļotās uzticību – jo viņa izvēlējās tieši viņu un ir gatava uzticēt viņam ne tikai savu nākotni, bet arī sava bērna.
Jau pašā sākumā ir ļoti svarīgi vienoties par to, kā bērns sauks jauno tēti. Psihologgi uzskata, ka ne viemēr labākais variants būs saukt patēvu par tēti, jo tas bērna radīs neizpratni: ja šis ir tētis, tad kas tad bija agrāk? Sanāk, ka "vecais" tētis vairs nav tētis? Bet varbūt var būt divi tēti?
Īpaši aktuāli tas ir tad, ja bērns ir vecāks par pieciem, sešiem gadiem. Ja bērnam ir jau vairāk nekā deviņi gadi, tad patēva galvenais uzdevums – kļūt bērnam par labu draugu. Vislabākais šādos gadījumo patēvu saukt vārdā.
Lai kādu variantu jūs neizvēlētos, vislabāk patēvs ar bērnu satuvināsies, pavadot kopā brīvo laiku. Patiesa ieinteresētība bērna lietās un pārdzīvojumos vairumā gadījumu bērnā ar laiku rada uzticēšanos patēvam, un bērns viņu pieņem kā draugu un tuvu cilvēku. Un to arī gaida visa ģimene.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
